Search

Ilustrētā Junioriem

Izzini aizraujošo pasauli sev apkārt!

Klāt jaunais JANVĀRA numurs!

Sveiciens Jaunajā gadā! Arī šogad žurnālā tevi gaida daudz aizraujošu tēmu.

Uzzini vairāk >>
Featured post

Kas vairāk bojā acis – telefons vai dators?

Telefons ātrāk nogurdina acis, jo tā ekrāns ir mazāks, līdz ar to arī burti un video, ko redzi telefonā, ir sīkāki, tāpēc rodas vēlme to tuvināt acīm. Tas ietekmē acu spēju fokusēt un skaidri redzēt attēlu noteiktā attālumā. Turklāt abām acīm vienlaikus jāskatās uz deguna pusi. Tāpēc, ilgstoši darbojoties ar viedierīcēm, īpaši telefonu, bieži rodas sūdzības par acu saspringumu, miglošanos, dubultošanos, graušanu, kā arī acu un galvas sāpēm.

uzzināt vairāk >>>

Kāpēc sikspārņi guļ ar kājām uz augšu?

Multfilmās bieži redzam, ka sikspārņi guļ augšpēdus, pieķeroties koka zaram ar kājām. Lai gan nakts lidoņi šādu pozu patiesi iemīļojuši, izrādās, tie var gulēt arī citādi.

uzzināt vairāk >>>

Pasaules ātrākie mednieki

Dzīvnieku pasaulē mīt talantīgi mednieki, kas sevis izvēlētu upuri spēj noķert neticami zibenīgi. Taču ne vienmēr noteicošais ir pārvietošanās ātrums. Lasi un noskaidro, kādus viltīgus paņēmienus dzīvnieki liek lietā, lai tiktu pie kārotā loma.

Lasi tālāk >>

Uzzini nezināmo par Vinniju Pūku

Pirmā grāmata “Vinnijs Pūks” par Simtjūdžu meža iemītniekiem tika publicēta 1926. gadā. Stāsta varoņi Pūks, Tīģerēns, Sivēns, Ēzelītis bija autora Alana Aleksandra Milna dēla rotaļlietas. Arī autora dēlēns Kristofers ticis stāstā kā Kristofers Robins.

Lasi tālāk >>

Kā un kad tika izgudroti mobilie telefoni?

Tehnoloģijas attīstās neticami ātri. Tomēr telefoni ir krietni vecāki, nekā varētu domāt, – cilvēce tos pazīst jau 140 gadus. Bezvadu jeb mobilie telefoni gan ir krietni jaunāks izgudrojums. Uzzināsim, kā cilvēki sāka sarunāties “pa gaisu”!

UZzināt vairāk >>>

Kā vaļi var izaugt tik milzīgi?

Vaļi ir ne tikai lielākie mūsdienu dzīvnieki, bet, cik zināms, arī smagākie, kādi jebkad dzīvojuši. Lielākais no tiem ir zilais valis, kas sasniedz 30 metru garumu un sver vairāk nekā 170 tonnu. Ja šādu milzeni noliktu basketbola laukumā, tas aizņemtu visu zāli no viena groza līdz otram. Lai gan lielākie dinozauri varēja izaugt vēl garāki, tie ne tuvu nebija tik smagi kā mūsdienu vaļi.

uzzināt vairāk >>>

Kurš ir lielākais ūdens atrakciju parks pasaulē?

Par teritorijas ziņā lielāko iekštelpu ūdensparku var dēvēt “Tropiskās salas”, kas atrodas netālu no Berlīnes Vācijā. Tas atrodas iespaidīga izmēra angārā un ir 6,6 hektārus liels.

Uzzināt vairāk >>>

Kāpēc ziemā elektrizējas mati?

Novelc džemperi un mati gaisā! Kāpēc tā notiek?

Uzzini >>

Trīs izgudrojumi, kas mainīja vēsturi

Senāk pārvietošanos ierobežoja transportlīdzekļu trūkums. Riteņa izgudrošana ļāva civilizācijai doties uz priekšu – nu miljoniem cilvēku visā pasaulē var traukties pa lieliem un maziem ceļiem. Sākot no kuģošanas pa jūrām un beidzot ar traukšanos debesīs, jauni transporta veidi mūs ir veduši arvien tālāk un ātrāk.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kurš izgudroja cukurvati?

Vai arī tev iet pie sirds šis gardums? Uzzini, kā tas radās!

Lasi tālāk >>

Kāpēc degu, kāmjiem un pelēm patīk griezties ritenī?

Kas gan šajā nodarbē tik jautrs? Vai varbūt lielo jautrību ir izdomājis cilvēks?

Uzzini atbildi >>

Fakti par cālēniem

Mazi, pūkaini un bezgala mīlīgi – jā, tieši tādi ir cālēni! Uzzini, kā tiek nāk pasaulē un kā mammas vistas par mazajiem pūkaiņiem gādā!

Lasi tālāk >>

Oksfordas Universitāte: zem lupas

Oksfordas Universitāti bieži piemin filmās, un ne velti – tai patiesi ir ar ko lepoties! Iepazīsti slaveno universitāti!

Lasi tālāk >>

Slavenību mīluļi

Omārs, lielais kaķis un mājas strazds – slavenības mīluļu izvēlē ir radoši! Lasi un uzzini, kādus spalvainos draugus labprāt izvēlējās Dalī, Pikaso un franču karaliskā ģimene!

Lasi tālāk >>

Kas ir zīdītāji?

Zīdītāju klases pārstāvjus raksturo vairākas pazīmes: viņu ķermeni klāj apmatojums, viņi dzemdē dzīvus mazuļus, kurus zīda ar pienu, ko izdala mātes piena dziedzeri. No tā arī radies šīs dzīvnieku klases nosaukums. Visi zīdītāji elpo ar plaušām, un viņiem ir slēgta asinsrites sistēma. Spēja saglabāt augstu un pastāvīgu ķermeņa temperatūru ir ļāvusi zīdītājiem izplatīties pa visu zemeslodi – sākot no ledaini auksta klimata apgabaliem un beidzot ar svelmainiem tuksnešiem. Zīdītāji mīt gan augstu kalnos, gan tumšās okeānu dzīlēs.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Vai skaitlis 13 tiešām ir nelaimīgs?

Ārvalstīs ir viesnīcas, kurās nav 13. numuriņa, lidmašīnās 13. vietas, bet mājās — 13. dzīvokļa. Dažās ārvalstu augstceltnēs pat tiekot izlaists 13.stāvs. Lasi un uzzini, kāpēc cilvēki izvairās no šī skaitļa!

Lasi tālāk >>

Drosminieku izklaides

Tu droši vien esi redzējis (un varbūt pat izmēģinājis) ziemas priekus uz kalna ar snovborda dēli. Bet kā būtu, ja šos trikus izpildītu gaisā? Daži drosminieki ķer asas izjūtas un metas no lidmašīnas ar dēli pie kājām. Lasi tālāk un noskaties video!

Lasi tālāk >>

Kaliko spoku pilsēta

Vai esi ko dzirdējis par aizraujošo spoku pilsētu, kas atrodas Kalifornijā, ASV? Izpēti to sīkāk – skaties video!

Skaties video >>

Kā izskatās polārzvaigzne?

Skatoties ar neapbruņotu aci, var ieraudzīt ne pārāk spožu zvaigznīti Mazā Lāča zvaigznāja astes galā. Tā ir Polārzvaigzne, kas atrodas ļoti tuvu debesu
ziemeļpolam un redzama visu gadu, ja vien ir skaidras debesis. Ja tu skaties uz Polārzvaigzni, tu esi pagriezies pret ziemeļiem, aiz muguras ir dienvidi, pa kreisi – rietumi, bet pa labi – austrumi.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Dvīņi. Vienādi vai atšķirīgi?

Vai zināji, ka gandrīz 40% dvīņu pāru bērnībā izgudro savu valodu, kurā spēj sazināties tikai viņi? Lasi un uzzini citus interesantus faktiņus par dvīņiem!

Lasi tālāk >>

Kā mākoņi notur ūdeni?

Tu jau droši vien zini, kā veidojas mākoņi. Saules siltums liek ūdeņiem no jūru, okeānu un citu ūdenstilpju virsmas iztvaikot gaisā, veidojot ūdens
tvaikus. Tie ceļas augšup, atdziest un kondensējas jeb pārvēršas par sīkiem ūdens pilieniem, kas tad veido mākoņus. Bet patiešām neparasti, kāpēc ūdens turas gaisā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā mēra kalna augstumu?

Kādreiz kalnu mērīšanai izmantoja pavisam vienkāršas metodes – pat acumēru. Taču viss mainījās, kad 16. gadsimta beigās izgudroja pirmos ģeodēziskos mērinstrumentus. Zinātne attīstījās, un arī kalnu augstuma noteikšana kļuva arvien precīzāka. Iepazīsti mērīšanas metodes!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā tiek izstrādātas skices celtnēm?

Skices tapšana sākas ar papīru un zīmuli. Un, protams, – ideju! No vienas puses, arhitekts zīmē to, ko vēlas pasūtītājs. Taču, no otras puses, arhitektam pašam jāizdomā, kā visas vēlmes varētu īstenot dzīvē.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

7 fakti, ko tu nezināji par Zemi

Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!

Lasi tālāk >>

Kā var ūdeni uzsūknēt līdz pat 24. stāvam un augstāk?

Ūdens pa cauruļvadu sistēmu, kas pilsētās izvietota zem ielām, nokļūst līdz cilvēkiem privātmājās, daudzdzīvokļu namos un pat debesskrāpjos. Ir dažādi veidi, kā piegādāt ūdeni līdz ēku augšējiem stāviem.

LASĪT VAIRĀK >>>

Faktiņi par ģitāru

Ja tu mācies spēlēt ģitāru vai gribētu to apgūt, uzzini interesantus un noderīgus faktiņus par šo mūzikas instrumentu!

Lasi vairāk >>

Kā radās motocikls?

Vai zināji, ka pirmais motocikls bija veidots no koka? Varbūt vari nosaukt populārāko moču ražotāju? Lasi tālāk un uzzini, kā braucamrīki radās!

Pats pirmais

Lasi tālāk >>

Tik īpašās – spalvas!

Spalvas atšķir putnus no visiem citiem dzīvniekiem. Tās putnus padara ne tikai pārsteidzoši daudzkrāsainus, bet nodrošina to spēju lidot. Apspalvojums aizsargā lidoņus no samirkšanas, kā arī pasargā no aukstuma un pārmērīga karstuma. Turklāt spalvu tērps palīdz nomaskēties un izvairīties no briesmām. Taču skaistās spalvas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc izsenis cilvēki putnus ir ķēruši, medījuši un centušies pieradināt. No putnu spalvu tērpa ir tiešā mērā atkarīgas to vairošanās sekmes.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Dzīvnieki žāvājas

Skaties video, cik smieklīgi dzīvnieciņi žāvājas!

Kas slēpjas lūpu krāsā?

Viduslaikos valdīja uzskats, ka lūpu krāsas lieto tikai raganas. Taču nu tā ir teju katras pieaugušās sievietes rokas rokassomiņā. Uzzini, kā tās radās!

Lasi tālāk >>
Vai vari atrast atšķirīgo?
Uzmeklē atšķirības >>

Čāpojošais kakapo

Vienīgais pasaulē nelidojošais papagailis dzīvo Jaunzēlandē. Turklāt šis putns – nelido. Skaties video, kā reti sastopamais papagailis izskatās!

Skaties video >>

Zemes faktiņi

Uzzini par mūsu planētu Zemi ko jaunu!

Meklē te >>

Sociālo tīklu bieds: catfishing

Internets ir vilinoša pasaule, kurā katrs var būt, kas vien vēlas, un iegūt informāciju teju par jebko. Taču daži to izmanto ļaunprātīgi un muļķo cilvēkus, izliekoties par kādu citu. Uzzini, kas ir catfishing!

Lasi tālāk >>

Vai visās zemēs dekorē Ziemassvētku eglīti?

Mums Ziemassvētki bez skaisti rotātas eglītes nav iedomājami. Tomēr ir valstis, kurās klimatisko un ģeogrāfisko apstākļu dēļ eglītes neaug. Taču arī tur šie svētki ir tikpat nozīmīgi kā mums, un silto zemju iedzīvotāji ļauj vaļu fantāzijai.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kurš un kad uzcēla pirmo sniegavīru?

Ziema nebūtu iedomājama bez sniega kaujām, eņģeļiem un, protams, liela un stalta sniegavīra. Bet kam gan radās ideja par būtni, kas celta no lielām sniega bumbām, ar spaiņa cepuri un burkānu deguna vietā? Vai zini, ka šis jautrais vīriņš ir jau vairākus gadsimtus vecs?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Vai biezpiens tiešām palīdz uzlabot atmiņu?

Bieži vien mammas un vecmāmiņas liek bērniem ēst biezpienu, sakot, ka tas uzlabo atmiņu un veicina kaulu augšanu. Izrādās, ne velti radies šāds uzskats. Biezpiens ir ļoti veselīgs un minerālvielām bagāts produkts.

UZZINĀT VAIRĀ >>>

Kā darbojas Wi-Fi?

Tehnoloģijas ir tā attīstījušās, ka neesi tīklam piesaistīts ar vadu, jo vari lietot bezvadu internetu. Kāds “brīnums” ļauj bezvadu internetam nonākt telefonā un datorā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc paukšķ popkorns?

Sena indiāņu leģenda vēsta, ka popkorna kukurūzas graudiņos dzīvo mazi dēmoni. Kad viņu mājiņas tiek uzkarsētas, dēmoni tik ļoti sadusmojas, ka no dusmām uzspridzina popkorna graudiņu un paši aizlido. Bet vai tā patiešām ir?

Lasīt tālāk >>

Ronēns spēlējas

Ronēns satiek ūdenslīdēju un ir gatavs spēlēm!

Vispirms – ola

Putnu vairošanās, dējot olas, ir mantojums no to senčiem – aizvēsturiskajiem rāpuļiem. Parasti putni dēj tik daudz olu, cik mazuļus ir iespējams sekmīgi izaudzināt. Olu forma un krāsojums ir atkarīgs no vides apstākļiem, kādos konkrētā putnu suga ligzdo. Olu krāsai jābūt tādai, lai plēsējiem tās būtu grūtāk pamanāmas. Arī olu izmērs ir ļoti atšķirīgs, piemēram, strausa ola ir aptuveni 2000 reizes lielāka par kolibri olu.

Uzzini vairāk >>>

Kāpēc sirds atrodas kreisajā pusē?

Un – v ai tiešām tā ir? 🙂

Uzzini vairāk >>

Kā bankomāti atpazīst naudu?

Kā gan ierīce zina, cik naudas cilvēkam jāizdod un pareizi saskaita iemaksātās banknotes?

Uzzini vairāk >>

Kāpēc senos laikos sievietes nēsāja korsetes?

Pirms vairākiem simtiem gadu modē bija garas, kuplas kleitas ar vidukli nostiprinošu korseti, kas bija tā laika tērpa neatņemama sastāvdaļa, jo padarīja sievietes vidukli tievu. Turklāt korsete stabilizēja muguru un stāju, lai dāma spētu nostāvēt smagajos apakšsvārkos un kleitā.

Uzzini vairāk >>

Kā ziemo gliemeži?

Tikko kā sākas vēsākas naktis un dienas, gliemeži meklē drošu vietu, lai nenosaltu un pavasarī varētu, kārtīgi izgulējušies, izlīst no ziemas migas.

UZZINI VAIRĀK >>>

Cik reižu sekundē spārnus vicina bite, ods un muša?

Lielākajai daļai kukaiņu pieaugušo attīstības stadijā ir spārni. Turklāt kukaiņiem ir atšķirīgs spārnu skaits un savs kustināšanas veids.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kāpēc ziemā dienas ir īsākas nekā vasarā?

Vasara ir viens no gaidītākajiem gadalaikiem ne tikai tāpēc, ka tā nāk komplektā ar siltu laiku, bet arī tāpēc, ka vasarā saules gaisma mūs lutina daudz biežāk nekā ziemā. Dienas garuma un gadalaiku maiņu ietekmē Zemes riņķošana ap Sauli, bet, kā tas notiek, uzzini, lasot tālāk.

UZZINI VAIRĀK >>>

Kas grāmatu padara par klasiku?

Grāmatnīcu un bibliotēku plauktos vari atrast neskaitāmi daudzus pasaulslavenus literāros darbus, kas ir uzskatāmi par klasiku, piemēram, brāļu Grimmu pasakas, Viljama Šekspīra lugas vai Hansa Kristiana Andersena darbi. Arī latviešu autoru darbi ir ieguvuši klasikas statusu, piemēram, “Lāčplēsis” vai “Mērnieku laiki”. Bet kas šajās grāmatās ir tāds, kas tās padara par klasiku?

Uzzini vairāk >>>

Powered by WordPress.com.

Up ↑