Lai gan medūza ir viena no vienkāršākajām radībām pasaulē, tā ir bezgala interesanta. Radusies pirms vismaz 550 miljoniem gadu, apvīta teikām un briesmu gadījumā spēj neticami aši sadzelt.

jellyfish_shutterstock_56875405Želejveida skaistule
Lai gan uzskatīts, ka medūzām ir aptuveni 3300-3800 sugu, vārds “medūza” vairāk kalpo kā ārējā veidola raksturojums peldošam kustonim. Ierasts, ka medūzai ir zvanveida ķermenis un taustekļi. Centrālajā daļā atrodas kātiņam līdzīga balsta plātne, kuras galā ir mute. Peldošā skaistule sastāv no želejveida šķidruma, ko aptver nedaudz cietāks apvalks.

Medūza pārsvarā ir jūras iemītniece, saldūdenī tā sastopama reti. Jo lielāks ūdens sāļums, jo lielāka medūza.

Viena no senākajām
Uzskatīts, ka medūzas pastāvējušas jau 550 miljonus gadu, tās ir vienas no senākajām Zemes iemītniecēm. Salīdzinājumam – dinozauri parādījās desmit reižu tuvākā pagātnē.

Elpo bez plaušām96a
Medūza ir ļoti vienkārša radība – tai nav smadzeņu un ķermeni caurauž vien nervu tīkls. Centrālajā daļā tie veido gredzenu, kas tiek uzskatīts par nervu centru, taču peldētāja domāt nespēj. Medūzai nav arī nedz asinsrites, nedz elpošanas sistēmas – skābekli tā no ūdens uzņem caur apvalku.

1-att-_wiki_ausainaa_aureelija_qualle_ohrenqualle_2006-01-01_215Sastopamas arī Latvijā
Medūzas var sastapt arī mūsu piekrastē – tur mitinās ausainā aurēlija. Tā ir caurspīdīga, ar vieglām sarkanām strīpiņām. Medūzas zvana daļa ir aptuveni tik liela, cik pudeles dibens. Baltijas jūras rietumu daļā dzīvo arī viena no lielākajām medūzām – ziemeļu ciāneja. Tās zvana lielums var sasniegt pat divus metrus, savukārt taustekļi var stiepties 20 metru garumā.

Vidēji medūzas dzīves ilgums ir 2-6 mēneši, taču nebrīvē tās spējīgas nodzīvot pat 30 gadu. Zoodārzos tās gan sastopamas reti, jo piemērotas vides izveide ir ļoti sarežģīta.

Ašās dzeļšūnas
Lai būtu iespējams nomedīt barību, medūzas taustekļi ir aprīkoti ar dzeļšūnām. Līdzko taustekļiem kas pieskaras, šūnas reaģē un tiek izšauts harpūnai līdzīgs dzelonis. Tas ir ļoti mazs, taču neiedomājami ātrs. Pamēģini zemē nomest pildspalvu – tā krīt ar paātrinājumu 9,8 metri kvadrātsekundē, taču harpūna no dzeļšūnām tiek izšauta ar vairākiem desmitiem tūkstošiem reižu lielāku paātrinājumu.

Medūza sastāv no aptuveni 90-97,5% ūdens.

Sengrieķu dotais vārds

Sengrieķu mitoloģija vēsta, ka Medūza bija kāda 36058920-jellyfish-imagesskaista jaunava, ko savulaik Atēna pārvērtusi par briesmoni ar čūskām matu vietā. Ja mirstīgais ielūkojās Medūzas acīs, tas pārvērtās par akmeni. Beigu beigās to tomēr uzveica, nošņāpjot galvu. Acīmredzamās līdzības dēļ okeāna iemītnieci medūzu nosauca par godu sengrieķu teikās minētajam tēlam.

Dažas medūzu sugas ir aktīvas peldētājas, savukārt citas vien ļaujas straumei. Aktīvās peld saraujot un izplešot kupola malas 100-140 reizes minūtē. Izspiežot ūdeni, medūza lēcienveidīgām kustībām peld uz priekšu pat ar ātrumu 10 km/h.

Ar spēcīgu indi
Taustekļu dzeļšūnās paslēpusies inde. Tās nav daudz, taču tā ir ļoti spēcīga, dažām sugām – pat spēcīgāka par kobras indi. Tā paralizē nervu sistēmu un iedarbojas acumirklī. Lielākā daļa medūzu gan cilvēka ādu nespēj caurdurt, tādēļ bieži rodas tikai apsārtums, taču, piemēram, no Austrālijas tuvumā mītošās medūzas, kas iesaukta par jūras lapseni, gan jāuzmanās – tā ir ļoti indīga, un cilvēks diez vai izdzīvos, ja ar to sastapsies.

jellyfish