Ikdienā ļoti būtiska loma ir mūsu smadzenēm un domāšanai, jo tā palīdz veiksmīgi tikt galā ar dažnedažādākajām dzīves situācijām. Taču kas īsti ir intelekts, un kā to iespējams izmērīt?

Lai novērtētu, kā esi apguvis mācību vielu, skolā tev jāpilda kontroldarbi. Skolotāja tos izlasa un novērtē ar atzīmi. Ar intelekta koeficientu jeb IQ ir līdzīgi. Vari izpildīt sarežģītu testu, lai noskaidrotu, cik gudrs esi. Taču šeit gan nespēs palīdzēt tikai iepriekš uzkrātās zināšanas, bet gan prasme ātri un pareizi risināt dažādus prāta uzdevumus. Jo mācību vielas apgūšana un intelekts patiesībā ir divas pavisam dažādas lietas.

Interesants fakts – cilvēki ar augstu IQ ir labāki autobraucēji un avārijas izraisa retāk.

Intelekts – kas tas tāds?

Ja esi rūpīgi lasījis mācību grāmatas, klausījies skolotāja stāstītajā un apguvis visu priekšmetā nepieciešamo, varētu teikt, ka tu konkrētajā jomā esi zinošs. Taču par intelektu ierasts dēvēt spēju risināt jaunas, iepriekš nepiedzīvotas situācijas. Tas ietver gan mācēšanu pielāgoties jaunajam apstāklim, gan iepriekš apgūto zināšanu pielietošanu praksē un pārnešanu uz citām jomām. Piemēram, ja esi apguvis, ka matemātikā skaitļiem parasti ir kāda noteikta secība, intelekts tev palīdzēs to pielietot, lai izprastu vēstures gaitas ritējumu, jo nu zināsi – viens notikums seko citam.
Taču intelekts nebūt nav iedomājams bez zināšanām. Zinātnieki atklājuši – jo vairāk tu apgūsti, jo vieglāk tev apgūt arvien ko jaunu. Tas tādēļ, ka smadzenes jauniegūtas zināšanas cenšas sasaistīt ar iepriekšējām – jo vairāk zināšanu uzkrāts, jo vieglāk tām piesaistīt jaunas. Tādēļ svarīgi mācīties ne tikai tos priekšmetus, kas tev patīk, bet arī pārējos, lai informācija būtu pēc iespējas daudzpusīgāka.

2-att-_wiki_william_james_sidis_1914

 

Augstākais IQ kāds jebkad reģistrēts piederējis amerikānim Viljamam Džeimsam Sidisam (1898-1944). Pētnieki uzskata, ka tas svārstās no 250-300.

3-att-_wiki_homer_simpson_2006

 

Zemākais IQ rekords – 55 – pieder multiplikāciju filmu varonim Homēram Simpsonam, joko zinātāji.

16 gadu vecumā cilvēks ir gandrīz sasniedzis savu IQ līmeņa virsotni – vēlāk tas mainās tikai nedaudz.

Testu izgudro bērniem
Intelekts ir viena no pētītākajām un vairāk aprunātajām spējām psiholoģijas zinātnē. Nu jau pieejami testi arī internetā, ar kuru palīdzību iespējams uzzināt savu IQ. Iegūtais rezultās raksturos tavu intelektu attiecībā pret citiem pasaules iedzīvotājiem. Testu zinātnieki rūpīgi izstrādājuši un uzlabojuši jau nedaudz vairāk kā 100 gadu. Pašu pirmo 1905. gadā izveidoja Alfēds Binets un Teofils Simonss. Viņu mērķis tolaik bija noteikt, kuri bērni skolā jaunu mācību vielu apgūst vislēnāk. Kopš tā laika IQ tests gan krietni attīstījies, taču pamats palicis nemainīgs.

Sākotnējā IQ aprēķināšanas formula: garīgais vecums dalīts fizisko vecumu reiz 100. Piemēram, ja desmit gadu vecam bērnam ir četrpadsmit gadus veca bērna intelektuālās spējas, viņa IQ ir 140 (14:10×100).

Neietekmē visu
Ja intelekts ir augsts, tas nebūt nenozīmē, ka tā īpašnieks strādās augstā amatā, kur jārisina sarežģītas problēmas. Cilvēks ar salīdzinoši augstu IQ 125 var strādāt rūpnīcā par konfekšu iesaiņotāju. Tas tādēļ, ka, mērot IQ, netiek pētīts cilvēka raksturs – varbūt viņš par šādu profesiju sapņojis jau kopš bērnības. Bet varbūt viņam nav pieticis motivācijas un iedvesmas, lai cīnītos par paaugstinājumu amatā un kļūtu par rūpnīcas šefu.
IQ parāda, uz ko cilvēks ir spējīgs intelektuāli, taču, vai viņš to sasniegs, ir atkarīgs no paša. Tāpat arī cilvēki ar zemāku IQ ar pamatīgu darbu dzīvē var pakāpties krietni augstāk, ja vien čakli strādā un mācās.

Lielākajā daļā testu IQ vidēji svārstās no 85 līdz 115, taču ģēniji spēj sasniegt pat augsto 145 atzīmi.