Uzzini interesantus faktiņus par iespaidīgo Sahāras tuksnesi!

  • Sahāra ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē – tā platība ir ap 9,4 miljoniem km2.
  • Milzu tuksnesī sastopamas aptuveni 90 oāzes, kuru tuvumā apmetušies iedzīvotāji. Lielākajās mājo pat pāris tūkstoši iedzīvotāju.
  • Diennakts laikā gaisa temperatūra var mainīties pat par 30o. Tas nozīmē, ka dienā var būt 35o karsts, taču naktī – vien 5o.
  • 1979. gada 18. februārī Sahārā, Alžīrijas dienvidu daļā pirmo reizi pasaules vēsturē uzsniga sniegs.
  • Sahāras tuksnesis ir viena no karstākajām vietām pasaulē – 1922. gada septembrī tajā tika reģistrēts karstuma rekords, kad termometra stabiņš pakāpās līdz pat 58oC.
  • Tuksnesis aizņem lielāko daļu Alžīrijas, Lībijas, Rietumsahāras, Mauritānijas, Sudānas, Čadas, Ēģiptes, Mali un Nigēras teritorijas, kā arī iestiepjas Tunisijā un Marokā.
  • Sahāras tuksneša vidienē gadiem ilgi var nenolīt pat viena lietuslāse.

 

maxresdefault

Tuksneša transports – kamielis
Kamieļu Sahārā ir patiesi daudz, jo tos izmanto gan kā pārvietošanās līdzekli, gan lielu smagumu pārvadāšanai – tie spēj izturēt pat 300 kg lielu kravu. Visbiežāk sastopami pieradinātie vienkupra kamieļi jeb dromedāri, kas ir otra lielākā suga kamieļu dzimtā. Tam ir ļoti biezas skropstas un kuplas uzacis, kas pasargā acis no smiltīm un to vētrām.

 

34677_ab939b8ee8f540671ed93b82229a1444_large

Smilšu vētru pavēlnieks
Sahāras tuksnesī smilšu vētras nebūt nav retums, nekur citur pasaulē tās nav novērotas tik bieži. Pēdējo 60 gadu laikā to skaits Sahāras tuksnesī ir pieaudzis 10 reizes. Smilšu vētra vienā reizē spēj pārvietot pat vairāk nekā 100 miljonu tonnu smilšu, dažkārt tās pat tiek pārnestas pāri Atlantijas okeānam, kas nozīmē, ka smiltis mēro vairāk nekā 7 000 km tālu ceļu. Šādas vētras ir ļoti bīstamas ceļiniekiem, jo tajās viegli var apmaldīties, arī elpot ir daudz grūtāk. Nav brīnums, ka 525. g. p.m.ē. Sahāras tuksnesī tajā gāja bojā Persijas cara Kambiza 50 000 vīru. Taču smilšu vētrām ir arī pozitīvas sekas. To rezultātā Amerikā nosēžas minerālie putekļi, kas kalpo kā mēslojums kultūraugiem. Savukārt Atlantijas okeānā krītošie putekļi papildina dzelzs daudzumu ūdenī, kas lielajai tilpnei nāk par labu.

Smilšu vētrā strauji samazinās redzamība – dažu minūšu laikā var kļūt tikpat tumšs, cik naktī.