Izbaudīt lidojuma sajūtu un pārvarēt bailes ir forši, vai ne? Tā domā arī beisdžamperi, tādēļ dodas iekarot klintis un debesskrāpjus, lai… no tiem nolēktu! Iepazīsti izpletņlēkšanas ekstrēmo brāli – beisdžampingu!

Patiesībā jau arī pati izpletņlēkšana ir gana ekstrēma – lai izlēktu no lidmašīnas, kas atrodas vairāku kilometru augstumā, pamatīgi jāsaņem dūša. Taču beisdžamperi iet vēl soli tālāk un izvēlas lēkt no nekustīgiem objektiem, turklāt – no tik neliela augstuma, ka izpletnis tik tikko paspēj atvērties. Ēkas, antenas, klintis un tilti ir iecienītākie beisdžampinga objekti, taču ekstrēmisti ir radoši un reizēm savu lēcienu izplāno pat šaurās aizās vai no augstām statujām.

“Basejumping” jeb “B.A.S.E.” apzīmē angļu valodas vārdus “building” (ēka), “antenna” (antena), “span” (tilts) un “earth” (zeme).

Base-Jumping-Gear.jpg

Tuvāk zemei

Izpletņlēkšana un beisdžampings ir ļoti radniecīgas nodarbes. Arī teju visi beisdžamperi pirms tam bijuši čakli izpletņlēcēji – parasti pirms pievēršanās ekstrēmajai izpausmei tie veikuši vairākus simtus vai pat tūkstošus lēcienu. Galvenā abu sporta veidu atšķirība ir augstums, no kura lēciens izdarīts. Lecot ar izpletni, tas atveras aptuveni 800 metrus virs zemes, tātad pēc tam sagaida ap 15 sekundēm ilgs lidojums. Taču beisdžamperu izvēlētās lēciena vietas ir vien 100-300 metru augstas.

Vairāk lasi žurnāla “Ilustrētā Junioriem” janvāra numurā! Abonē ekiosks.lv!