Nauda jau no senseniem laikiem ir attīstījusies un pielāgojusies cilvēku dzīves apstākļiem. Kādreiz par precēm norēķinājās ar citiem labumiem, taču mūsdienās nav nekāds brīnums, ka nauda ir daļa no tehnoloģijām – to varam glabāt mazās kartītēs vai pat iemainīt interneta valūtās.

Algoritms kā naudas vienība

Nu jau daudzi ir dzirdējuši par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām. Līdzīgi kā ierastā nauda, arī tā ir preču maiņas veids. Tomēr no ierastās naudas tā atšķiras ar to, ka tām izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu valūtas vienību izdošanu. Kriptogrāfija ir kodēšanas nozare, kurā izstrādā dažādus šifrus un kodus informācijas aizsargāšanai pret nevēlamu nolasīšanu vai viltošanu.

Daudzās lielpilsētās ar virtuālo naudu ir iespējams norēķināties veikalos, restorānos, taksometros un pat samaksāt par dzīvokļa īri.

Kriptovalūta ir elektroniska nauda, kura ir veidota nevis no papīra vai zelta, bet gan no sarežģītiem algoritmiem. Cilvēki, kas iemaksā naudu kriptovalūtu biržā vai to iegādājas no kāda cita, iegūst pieeju savai virtuālajai naudiņai. Tiklīdz šīs “datubāzes” vienības daudzi sāk masveidā izpirkt, šie dati jeb kriptonauda kļūst vērtīgāka. Pretēji notiek, ja vairāki kriptovalūtas īpašnieki lielā daudzumā sāk pārdot savas valūtas vienības – tad kriptovalūta kļūst lētāka.

Vēlies lasīt pilnu rakstu un uzzināt vairāk par virtuālo valutu? Lasi maija “Ilustrētā Junioriem”! Meklē to preses tirdzniecības vietās vai abonē te!

TEKSTS: ELZA APSE
FOTO: IZDEVNIECĪBA “DIENAS ŽURNĀLI”ARHĪVS