10 ziloņu smagumā, teju piecu cilvēku augumā un 35 metru garumā – tieši tāds bija lielākais senās Zemes iemītnieks dinozaurs. Iepazīsti būtnes, kas savulaik dzīvoja uz mūsu planētas, un uzzini, kā tās atklāja!

Pirms 250 miljoniem gadu sākās vēstures posms, ko sauc par triasa periodu. Tolaik pasaule bija vēl pavisam citāda, nekā to pazīstam šodien. Nepastāvēja tādi kontinenti kā Āfrika, Antarktīda, Eiropa vai Āzija, bet gan bija viens liels superkontinents – Pangeja. To ieskāva milzīgs okeāns. Klimats bija sauss un karsts. Šādi laikapstākļi tīri labi patika dažādiem rāpuļu priekštečiem – tā kā tie bija aukstasiņu dzīvnieki, siltums viņiem tīri labi gāja pie sirds.

Rodas leģendas un teikas

Arhozauri bija īpaša rāpuļu grupa, no kuras pirms aptuveni 230 miljoniem gadu atdalījās dzīvnieki, ko mūsdienu zinātnieki dēvē par pirmajiem dinozauriem. Cilvēku tolaik vēl nebija, tāpēc par dinozauriem mūsdienu pasaule uzzināja krietni vēlāk. Turklāt, tāpat kā visiem dzīvē reizēm nākas kļūdīties, līdzīgi notika arī ar pirmajiem atklājumiem par būtnēm, ko neviens savulaik pat nespēja pat izsapņot, – dinozauriem.

Senatnē, kad zinātne vēl nebija tik attīstīta, milzīgos zemē atrastos kaulus cilvēki uzskatīja par Trojas kara laikā bojāgājušo pārdabisko varoņu atliekām. Senajiem grieķiem un romiešiem par tolaik vēl neatpazītajiem dinozauru kaulu atradumiem bija vairākas varoņteikas. Tieši tā radies mīts par ciklopu – lielu milzi ar vienu aci, kas patiesībā, ļoti iespējams, nāca no kāda dinozauru kaulu atraduma, kuram galvaskausā bija atvere.

Līdzīgi radušies arī nostāsti par grifiem. Klejotāju ciltis tuksnesī atrada protoceratopu skeletus. Tie bija uz četrām kājām staigājoši rāpuļi ar knābi priekšpusē un savdabīgu apkakli. Nespēdamas izskaidrot atradumu, ciltis nolēma, ka kauli piederējuši teikām apvītajam putnam grifam. Vēlāk tas bieži tika attēlots zīmējumos.

Mikroraptora fosilijas. Redzami arī īpaši nospiedumi, kas liek domāt, ka šim dinozauram bija spalvas.

Pirmais atradums

Pirmais dinozaura kauls, ko 1977. gadā aprakstīja zinātnieks, bija megalozaura augšstilba kauls. Tolaik zinātnieks un profesors Roberts Plots gan vēl nesaprata, ka kauls pieder dinozauram. Viņš pareizi noteica, ka tas ir augšstilba kauls, taču nespēja saprast, kādam dzīvniekam tas pieder.

Vēl pēc 38 gadiem atrada arī megalozaura žokli, taču arī tad uzreiz nevarēja saprast, kam šāds milzīgs kauls varētu piederēt, jo dinozaurus pētnieki nepazina. Pēc trīs gadiem franču dabas pētnieks Žoržs Kivjē izteica minējumu, ka kauls varētu piederēt pamatīga izmēra ķirzakveidīgam dzīvniekam, nenojaušot, cik tuvu viņš ir patiesībai.

Skelets – gatavs!

Angļu ārsts Gideons Mantels no atrastajiem kauliem izveidoja pašu pirmo dinozaura rekonstrukciju jeb attēlojumu, taču vēlāk atklājās, ka tas bija kļūdains. Mantels uzskatīja, ka dinozaura iguanadona priekškāju dzelksnis atradās uz galvas. Kā iguanadons izskatījās patiesībā, zinātnieki noskaidroja tikai 1878. gadā. Tad Beļģijā atrada 39 ļoti labi saglabājušos šo dinozauru skeletus, un nu varēja diezgan skaidri saprast, kā milzīgās būtnes savulaik bijušas veidotas.

Šis ir pasaulē vislabāk saglabājies karaliskā tiranozaura jaunekļa skelets. Pētnieki šo jaunekli iesaukuši par Džeinu. Uzskata, ka dinozaurs bija 11 gadus vecs un svēra vien 650 kilogramus.

Turpina pētīt

Kad zinātnieki bija sapratuši, ka uz zemes sensenos laikos mituši dinozauri, viņi sāka pētīt, kādi apstākļi bija toreiz, un izteica daudz minējumu, kā būtnes varēja būt izskatījušās, ko ēdušas un kā dzīvojušas. Daudzi pieņēmumi ir zinātniski apstiprināti, taču par dinozauriem ir vēl daudz neskaidra. Tas ir darbiņš paleontologiem – dinozauru pētniekiem. Viņi senās būtnes ļoti aktīvi pēta vēl šodien.

Lielākie dinozauri un cilvēka augums

Ēdienkartē: gaļa, augi un akmeņi

Lai arī sākotnēji dinozauri vairāk bija plēsēji, divas to grupas ieguva spēju pārstrādāt augu valsts materiālu. Plēsēji vienkārši noplēsa gabalu no medījuma un norija, kuņģis ar pārējo tika galā. Savukārt augēdāji izmantoja tā dēvētos gastrolītus — sīkus akmentiņus, ko dzīvnieks norija un kas palīdzēja kuņģī mehāniski sasmalcināt barību. Tagad joprojām tā dara arī daži putni. Mums ir priekšzobi, kas palīdz nokost, un dzerokļi, kas palīdz sakošļāt. Savukārt dinozauriem visi zobi bija vienādi — ar tiem medījumu nogalināja un noplēsa gabalus pirms apēšanas. Dinozauriem nebija arī izteiktu vaigu muskuļu, kas palīdzētu gremošanas procesā.

Staigā stāvus

Stāvus gaita ir viena no raksturīgākajām plēsīgo dinozauru pazīmēm. Tā ir samērā rets pārvietošanās veids mugurkaulniekiem, citur dabā novērojama vien pērtiķiem, dažiem grauzējiem un ķenguriem. Zinātnieki skaidro, ka dinozauriem lielas astes attīstījās, lai tie varētu labāk noturēt līdzsvaru, pārvietojoties stāvus. Tāpat laika gaitā stāvus staigājošajiem dinozauriem attīstījās “rokas” — dažiem tikai ar trīs pirkstiem.

Mīts vai patiesība?

    null
  • Juras periodu dažkārt nepareizi dēvē par juras laikmetu, piemēram, populārās filmas nosaukumā “Juras laikmeta parks”. Laikmets ir daudz mazāka ģeoloģiskā laika vienība nekā periods.
  • Ne visi dzīvnieki, kam nosaukumā ir vārds “zaurs”, piemēram, pterozauri, ihtiozauri, pleziozauri, ir dinozauri. Patiesībā tas norāda tikai uz ķirzaku jeb rāpuli.
  • Pirmie cilvēki nav dzīvojuši vienā laikā ar dinozauriem. Tolaik mūsu senie priekšteči bija cirslim līdzīgi vāveres izmēra dzīvnieki, kas, visticamāk, bija aktīvi naktīs un slēpās no mežonīgajiem plēsējiem. No tiem pēc daudziem miljoniem gadu radās primāti un tikai tad cilvēki.

Mācies dinozauru nosaukumus video!

Foto: Redakcijas arhīvs

Video: Youtube.com