Februāris ir karnevālu mēnesis. Visā Eiropā un citviet pasaulē notiek visdažādākie pasākumi, kuru laikā cilvēki pārģērbjas krāšņos tērpus, uzliek maskas un izbauda īstu jautrību!

Karnevāls radies no seniem pagāniskiem svētkiem, kuros atzīmēja pāreju no ziemas uz pavasari. Tā galvenā jēga bija “izgriezt ikdienu uz otru pusi” vai “apgriezt kājām gaisā”. Tieši tāpēc viens no pirmajiem karnevāla tērpiem bija uz otru pusi izgriezts kažoks. Karnevāla laikā tiek atcelti visi likumi un aizliegumi, visi ir vienādi un var uzrunāt cits citu ar “tu”.

Viens no visslavenākajiem karnevāliem notiek Venēcijā. Pēdējo nedēļu pirms Lielā gavēņa, kas sākas Pelnu dienā, karnevāla jautrībai nododas visā Itālijā, it īpaši Venēcijā, Romā, kā arī Spānijā, Francijā, Vācijā un Dienvidamerikas valstīs. Arī Brazīlijas karnevāls kļuvis tik varens, ka daudz neatpaliek no Venēcijas karnevāla.

Saturnālijas — karnevālu aizsākums

Karnevāli radušies ļoti sen no dzīrēm, kas veltītas romiešu dievam Saturnam. Tajās dienās jeb Saturnālijās izzuda atšķirība starp vergiem un to saimniekiem — visi izklaidējās kopā un sēdēja pie viena galda. Uzskata, ka tad arī radās slavenās karnevāla maskas. Lai aizspriedumi netraucētu svinībām, cilvēki seju slēpa aiz maskām. Maska un karnevāla kostīms ļāva darīt visu, kas ienāca prātā, neskatoties uz tituliem. Likās, ka uz zemes atgriezušies Saturna zelta laiki — pārpilnība, bezrūpība un vienlīdzība.

Venēcijas karnevāls

Pirmie karnevāli Venēcijā notika 11. gs. Ir vairākas versijas par to, kāpēc notika pirmais karnevāls šajā pilsētā. Viena no tām stāsta, tika rīkoti svētki par godu saņemtajām papildu privilēģijām pilsētai. Cita vēsta, ka iedzīvotāji priecājās par līgavām, kas atbrīvotas no pirātu gūsta, bet trešā — ka par godu uzvarām kaujās. Skaidri ir zināms, ka pilsētnieki ieradās Svētā Marka laukumā, kur nodevās dzīrēm un jautrībai.

Par Venēcijas karnevāla oficiālu aizsākumu  uzskata 1296. gadu, kad tās  Senāts pēdējo dienu pirms Lielā gavēņa izziņoja par svētku dienu uz visiem laikiem. Venēcijas karnevāli pamazām kļuva populāri it visur. Karnevālos notika dažādas izklaides, piemēram, suņu cīņas ar vēršiem, akrobātu, jokdaru un dejotāju priekšnesumi, bet noslēgumā dzīrotājus priecēja krāšņs salūts.

Aizliedz maskas

Laika gaitā maskas kļuva tik populāras, ka Venēcijas iedzīvotāji tās sāka valkāt arī ikdienā. Tomēr bija gadījumi, kad zem maskām slēpās noziedznieki. Tas noveda pie tā, ka 1608. gadā Venēcijā tika izdots likums, un par masku nēsāšanu ikdienā vīrietis varēja dabūt divu gadu cietumsodu un naudas sodu, bet sieviete — rīkstes. Kad 1797. gadā franču karaspēks ieņēma Itāliju, Napoleons ar dekrētu aizliedza Venēcijas karnevālus. Tikai 20. gs. beigās radās ideja atjaunot leģendāro karnevālu un 1980. gadā Marka laukums atkal piepildījās ar maskās tērptiem cilvēkiem.

Katru gadu ziemas beigās Venēcijā ierodas milzum daudz svinētāju un līksmo 10 dienu garumā. Svētku gājiens sākas no Svētās Pjetro pils un nonāk līdz Svētā Marka laukumam, kurā piedalās septiņas Marijas — skaistākās pilsētas iedzīvotājas. Līdzās dažādām izklaidēm karnevāla piektajā dienā tradicionāli notiek futbola mačs. Karnevāls beidzas ar lelles sadedzināšanu un kopējām dejām Svētā Marka laukumā.

Teksts: Gunta Apse