Ziloņi patiesi ir īsti dīvaiņi — milži ar garu degunu. Viņu degunam piemīt vairākas funkcijas — tas darbojas gluži kā roka, ar ko zilonis paņem barību, tostarp ļoti sīkus gabaliņus, tāpat ar snuķi var elpot, rakt smiltis, dzert un pat izmantot kā šļūteni, lai atsvaidzinātu ķermeni. Turklāt tam garais snuķis kalpo skaņu radīšanai — taurēšanai.

Garš un parocīgs

Angļu rakstnieks Radjards Kiplings kādā no stāstiem rakstīja, ka ziloņi garo degunu ieguvuši savas ziņkārības dēļ. Mazais zilonēns gribēja redzēt, ko krokodils ēd pusdienās. Taču tas iekodies zilonēna degunā un to izstiepis garu.

Zinātnieki daudzkārt ir centušies izskaidrot, kāpēc šiem dzīvniekiem ir nepieciešams tik garš deguns. Atbilde ir pavisam vienkārša — garais snuķis ir kā roka, kas tos pabaro. Ar snuķi tie spēj aizsniegt dabas veltes, kas atrodas augstāk, piemēram, kokos. Tas pats princips ir žirafu garajam kaklam.

Palīdz aizsniegt

Evolūcijas gaitā ziloņu deguns un žirafu garais kakls ir pielāgojušies videi, kurā tie mitinās. Lielajiem zālēdājiem ik dienas ir jāapēd milzīgi daudz barības, tādēļ tiem ir nepieciešams tikt augstāk kokā un aizsniegt ēdamās lapas vai augļus. Mazāka izmēra zālēdājiem, piemēram, antilopēm vai trušiem, ķermenis ir mazāks, un tiem dienā nav nepieciešams tik daudz piepūlēties, lai paēstu.

Ir pat atrasti dažādi skaidrojumi, kādēļ citi lielie zālēdāji ar īsāku kaklu, mēli vai snuķi laika gaitā ir izmiruši. Mainoties klimatam, daudzu augu uzturvērtība kļuva trūcīgāka, tāpēc daži no zālēdājiem nespēja sagādāt sev pietiekami barības un izmira.

Snuķis ir lokans ziloņa augšlūpas un deguna pagarinājums, kas sastāv no ap 40 000 muskuļu pāru, tāpēc zilonis spēj to kustināt jebkurā virzienā un veikt dažādas sarežģītas kustības.

Snuķis pielāgojies

Mičiganas Universitātes profesors Viljams Sanders arī skaidro, ka ziloņu garais snuķis ir attīstījies evolūcijas gaitā. Pirms 8 miljoniem gadu ziloņu priekšteči pārsvarā barību pacēla ar muti no zemes, taču tiem bija arī ļoti lieli un gari priekšzobi triekņi, kas tiem traucēja mutei pilnvērtīgi aizsniegt zemi. Šis trūkums bija jākompensē — ziloņiem nācās likt lietā snuķi, lai ēdamo ieliktu mutē.

Teksts: Elza Apse