Zivju iecienīts, teiku apvīts un fotogrāfu apbrīnots. Burtnieku ezers pārsteidz ne tikai ar skaistiem dabas skatiem, bet arī mīl apmānīt laivotājus, liekot acīm ieraudzīt neticamo.

Lai gan par Zilo ezeru zemi ierasts dēvēt Latgali tās ūdenskrātuvju pārpilnības dēļ, patiesībā viens no interesantākajiem un leģendās visai bieži minētajiem ezeriem atrodams Ziemeļvidzemē. Burtnieku ezera rašanās ir mistērijām apvīta, arī mūsdienās makšķernieki šad un tad piedzīvo neizskaidrojamus brīnumus, piemēram, uz acumirkli ierauga kājām gaisā apgāzušos horizontu.

Burtnieka tagadējais nosaukums pirmo reizi vēstures liecībās minēts gadā, sākotnēji to sauca par Astijervu (no lībiešu val. — Trauku ezers).

Makšķernieku kārums

Burtnieku ezera apvidus veidojies aptuveni pirms 15 000 gadu, ledājiem atkāpjoties uz ziemeļiem. Attīstoties dzīvnieku un augu valstij, jau pirms 7000 gadu ezera krastos parādījās pirmās cilvēku apmetnes. Arheoloģiskajos izrakumos izpētīts, ka liela nozīme šo cilvēku uzturā bijusi zivīm: līdakām, raudām un asariem. Arī mūsdienās Burtnieku ezers var lepoties ar zivju daudzveidību un ir ļoti iecienīts makšķernieku vidū.

Mīt aptuveni 17 zivju sugu

Maksimālais dziļums 4,3 m

Nogrimusī pilsēta

Tā kā ezera veidošanās notikusi tik sen, atbildes par tā rašanos tiek meklētas arī senču teikās un nostāstos, kas nereti līdzinās pasakām. Kādā no tām vēstīts, ka tagadējā Burtnieka vietā savulaik atradusies pilsēta. Pār to reiz laidies melns mākonis, ko iedzīvotāji lūguši burvim aizburt prom, viņš atteicis: “Man burt nieks!” — un mākonis nokritis zemē. Tā radies ezera nosaukums Burtnieks (burt + nieks). Tas nogremdējis pilsētu, un nu krastos atrodamie akmeņu krāvumi uzskatāmi par kādreizējās pilsētas drupām. Runā, ka nogrimušajā pilsētā mitinājušies divi briesmīgi vērši, kuru baurošanu varot saklausīt vēl šodien, kad ezers satrakojas. Savukārt citās teikās minēts, ka tagadējā Burtnieka vietā atradusies vien baznīca vai pils, ne vesela pilsēta.

Savulaik ezeram bijušas trīs salas: Cepurīte, Enksāre un Koksala. Pirmās divas applūdušas, savukārt trešā saaugusi ar krastu un tapusi par pussalu.

Vai vari kartē atrast Burtnieku ezeru?

Optiskie māņi

Daudzi makšķernieki un laivotāji, kas pabijuši Burtnieku ezerā rīta agrumā, stāsta par piedzīvotām mistiskām situācijām. Lai gan ticamu pierādījumu nevienam aculieciniekam nav, tie gatavi zvērēt par piedzīvoto. Visai bieži minēta krasta apgriešanās kājām gaisā, it kā karājoties aiz horizonta. Zinātniski precīzs skaidrojums vēl nav rasts, taču fiziķi skaidro, ka šāda optiskā ilūzija varētu būt radusies gaisa mitruma, temperatūras un izvēlētā skatpunkta dēļ. Šiem apstākļiem mijiedarbojoties, daba spēlējas ar cilvēka redzi, tāpēc šķiet, ka redzam krastu augšpēdus.

Burtnieku ezerā vērojami ne tikai optiski māņi, bet arī dabas meistarstiķis — ziemeļblāzma.

Vēl kāda teika vēsta…

Burtnieku ezerā katru gadu noslīkstot daudz cilvēku. Ik gadu Vecgada vakarā no ezera dzelmes iznirstot stirna, izkāpjot ezera krastā un vairākas reizes iebrēcoties. Cik reižu stirna iebrēcoties, tik cilvēku nākamajā gadā ezerā noslīkšot.

Līnis par savu mājvietu izvēlējies Burtnieku ezeru.

TEKSTS: LĪVA ROMANE
FOTO: “ILUSTRĒTĀ JUNIORIEM” ARHĪVS