Gauja ir Latvijas garākā upe. Uzzini interesantus faktiņus par to un iepazīsti vietas, ko Gaujas apkārtnē vari doties apskatīt kopā ar visu ģimeni!

Vai zināji?

  • Latvijas garākā upe stiepjas 452 kilometru garumā.
  • Gaujai senatnē bijuši vairāki citi nosaukumi, piemēram, Bērzu upe un Vidzemes upe.
  • Gaujai ir vairāk nekā 40 pietekas – lielākas un mazākas upītes, kas tai pievienojas.
  • Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un vecākais dabas parks Latvijā.
  • Gauja ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.
  • Ventas lielākā pieteka ir Abava. Abavas ielejā ir skaistas ainavas un tā izveidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem noplūstot uz Baltijas jūru.
  • Upes gultne ir ļoti mainīga un līkumaina, mēdz teikt – viltīga. Turklāt tās straume ir ātra. Tāpēc neiesaka peldēties maz zināmās vietās.
Gauja ietek Baltijas jūrā

Teika par Gaujas rašanos*

Reiz Vells gribēš aizdambēt Gauju un sācis nest akmeņus un gāzt Gaujā iekšā. Vells jau bīš labu gabalu Gaujā sagāzis un nesis pēdīgo klēpi. Šis nu vai’s nebīš no Gaujas necik tālu, ka dziedāš gailis. Vells nosviedis akmeņu klēpi zemē un skrēš prom. Tā nu šim neizdevies Gaujas aizdambēt. Bet Vella darbi esot vēl šo baltu dienu redzami: visas Gaujas krāces esot Vella nestas un tas pēdīgais klēpis, ko Vells uz krasta nosviedis, tas ar’ esot vēl redzams.
*Izcelšanās teikas. A. Ancelānes izlase

Ko apskatīt?

Atsegumi Gaujas krastos. Sārtie, zeltainie un pelēkie smilšakmens ieži vēsta par laiku pirms 370 miljoniem gadu, kad šo vietu klāja jūra. Gaujas Nacionālā parka teritorijā upe met līkumus vairāk nekā 90 kilometru garumā un visā šajā posmā atrodami interesanti atsegumi. Tos var apskatīt gan laivojot, gan stāvot pretējā upes krastā.



Velna papēdis ir lielākais smilšakmens izcilnis Sietiņieža dienvidu posmā. Teika stāsta, ka velns tur atspēries, skriedams pār Gaujai uz Liepu — Lielās ellītes alu.



Sietiņiezis ir lielākais smilšakmens atsegums Latvijā un atrodas netālu no Vaidavas. To var redzēt gan no Gaujas, braucot ar laivu, gan izstaigājot takas. Sietiņiezi var iedalīt divās daļās — ziemeļu posmu veido 13 metrus augsta un 200 metrus gara krauja, bet dienvidu posmā, kur tas atvirzās nost no Gaujas, — 15 metrus augsta un 150 metrus gara krauja.



Zviedru priede atrodas Vaidavas ezera krastā. Tās apkārtmērs ir 3,2 metri. Tā vēsta par senajiem laikiem pirms 300–400 gadiem, kad Vidzeme ietilpa Zviedrijas sastāvā. Tieši ar šo priedi saistās nostāsts, ka t promiedams iestādījis zviedru ķēniņš — ja tā zaļos, tad Vidzemē kādreiz
atgriezīšoties vecie, labie laiki.


Ērgļu klintis ir milzīga, 700 metrus gara klinšu siena pie Cēsīm. Viens no senākajiem nosaukumiem ir Ērģeļu klintis, jo kāds nostāsts vēsta, ka mesta akmens atbalss skanējusi kā ērģeles.

IZMANTOTI REDAKCIJAS ARHĪVA MATERIĀLI, GUNTA APSE

TEKSTS: LĪVA ROMANE, GUNTA APSE