Vai esi kādreiz izbaudījis brīvo kritienu? Vai varbūt lidojis Aerodium vēja tunelī? Lasi un noskaidro, kā darbojas Aerodium vēja tuneļi un kā iemācīties taisīt trikus!

Vēja ātrums 270 km/h

Ja esi kādreiz izbāzis roku pa braucošas automašīnas logu, tad zini, kādu spiedienu rada stiprā vēja plūsma. Līdzīgi ir vēja tunelī, tikai te vējš pūš vertikāli – no apakšas uz augšu. Minimālais vēja ātrums, lai vidējas miesasbūves cilvēks spētu lidot guļus stāvoklī uz vēdera ar izplestām rokām un kājām, ir 160 km/h. Ja gribas taisīt trikus un mācīties gaisā izpildīt citas pozas, būs nepieciešams lielāks vēja ātrums. Lai tunelī spētu lidot stāvus pozīcijā, nepieciešams vējš ar ātrumu 270 km/h.

Regulē lidojuma augstumu

Kāpēc tas tā ir? Jo mazāks ķermeņa laukums, jo mazāka gaisa pretestība. Tieši tāpēc, mainot ķermeņa pozīciju, mainās lidojuma augstums. Bieži vien cilvēki domā, ka lidojuma augstums mainās no tā, kā tiek regulēts vēja stiprums. Tomēr tā nav. Visu ietekmē pats lidotājs. Jā, operators novērtē lidotāja ķermeni, cik tas liels un smags, un iestata aptuveno ātrumu. Pārējais lidotāja ziņā. Piemēram, izliecoties tiltiņā, cilvēks iegūst tādu kā lodītes formu, un vējš rada mazāku spiedienu. Attiecīgi cilvēks lido zemāk. Ja gribas pacelties augstāk – jācenšas izveidot pēc iespējas plakanāku formu, palielinot vēja pretestību.

Gaisā var izmēģināt visdažādākās pozas

Lido ar galvu uz leju

Tomēr jāatzīst, ka lidošanas iemaņu apgūšana nepavisam nav viegla. Pirmo parasti apgūst pozu uz vēdera. Veicot nelielas kustības ar kājām un rokām, var sākt stūrēt. Pēc sarežģītības pakāpes nākamā ir poza uz muguras, jo visas kustības, kas apgūtas uz vēdera, te sanāk spoguļattēlā. Guļot ar kājām gaisā, stūrēšana sākumā sanāk diezgan neveikla, kamēr saproti, ka viss darbojas pretēji. Nākamā sarežģītā ir sēdus poza, bet pēc tam laiks apgūt pāreju no vēdera uz muguras. Apgriezties vēja plūsmā nav nemaz tik vienkārši! Ļoti sarežģīta un pat bīstama ir lidošana ar galvu uz leju. Un ne katram to izdodas apgūt. Ķermeņa virsmas laukums ir ļoti mazs, tāpēc nepieciešams ļoti liels vēja ātrums. Tas savukārt nozīmē, ka vismazākā kļūdiņa, var izraisīt strauju pārvietošanos tunelī. Piemēram, slēgtajos vēja tuneļos paātrinājums var būt tik liels, ka sanāk stipri atsisties pret malām.

Jābūt īstam profiņam, lai prastu šādi lidot

Divas minūtes lidojumā

Minimālais laiks, ko piedāvā pavadīt vēja tunelī, ir divas minūtes. Tas ir pietiekami, lai gūtu priekšstatu, taču nepietiekami, lai apgūtu lidošanu. Lai kārtīgi iemācītos vismaz vienu pozu, stūrēt ar rokām un kājām, gaisā vajadzētu pavadīt 10 minūtes. Lidošana prasa daudz spēka, jo vienlaikus tiek nodarbināti ļoti daudz muskuļu. Līdzīgi kā peldēšanā. Jau pēc divām gaisā pavadītām minūtēm nepieredzējis lidotājs var justies noguris. Tieši tāpēc visiem lidošanas instruktoriem ir laba fiziskā sagatavotība. Viņi ir stipri un izturīgi.

Vēja tuneļos var lidot arī bērni no četru gadu vecuma

Kā rodas spēcīgais vējš?

Lai radītu vēju, ir vajadzīgs ventilators, kas to pūš. Tu droši vien esi redzējis ventilatoru istabā pie griestiem vai kondicionierī. Lai gan pirmsākumos Aerodium vēja tuneļos tika izmantots propelleris, tas bija ļoti skaļš, turklāt patērēja vairāk elektrības. Tagad izmanto tikai ventilatorus.

Slēgtie un atvērtie tuneļi

Vēja tuneļi mēdz būt divu veidu. Vieni ir slēgtās sistēmas (recirkulārie) tuneļi, otri – atvērtas. Slēgtie ir kā telpa, kurā cilvēks lido stiklotā vēja kamerā. Atvērtie ir tādi kā, piemēram, Siguldā. Apakšā ir ventilators, piepūšamie matrači, bet gar sāniem – norobežojumi. Šis variants ir vienkāršāks un lētāks. Taču ir arī trūkumi – tie patērē vairāk enerģijas un ir atkarīgi no laikapstākļiem. Tas nozīmē – ja līst lietus, lidot nebūs patīkami, jo sanāks duša no apakšasJ Jāņem vērā, ka tunelī ir tieši tāda pati temperatūra, kāda ārā. Tāpēc ziemā tas netiek darbināts. Iedomājies, cik auksti būtu, ja ziemā pūstu vējš ar 160 km/h? Brrr!

Lidojums slēgta tipa vēja tunelī

Viena maza viltība

Atvērtajā gaisa tunelī ar diametru 2,8 m atrodas ventilators 3 m diametrā. Ja ventilators būtu tikpat liels, cik gaisa tunelis, tad, ielidojot vidū, cilvēks nokristu, jo tur nebūtu vēja plūsmas. Kā ikvienam ventilatoram, arī šim vidū ir detaļa, kurā iestiprināti spārni. To mēdz dēvēt par rumbu, un tā nepūš gaisu. Lai vidū nebūtu “vēja cauruma”, vēja plūsma tiek nedaudz saspiesta un centrs it kā aizpildās. Tāpēc līmenī, kurā lido cilvēks, gaisa plūsma ir vienmērīga.

Vēja tunelis tiek darbināts ar 800 kw motoru. Lai būtu vieglāk iztēloties un salīdzināt, jāsaka, ka vidējas ģimenes automašīnas jauda ir ap 115 kw. Parēķinot, cik šāds motors iztērē naudu elektrībā, noskaidrojām, ka divās minūtēs tiek „aizpūsti” apmēram pieci eiro.

Apakšā griežas liels ventilators, radot spēcīgu vēju

Lido pat 30 metrus augstu

Slēgtā tipa tunelī lidojuma augstuma ierobežojums ir konstrukcijas augstums. Parasti tie ir 15 metri. Bet atvērtajos tuneļos ierobežojums ir bailes. Augstākie instruktoru lidojumi ir bijuši apmēram 30 metru – virs koku galotnēm. Taču iesācējiem neļauj lidot augstāk par pieciem metriem, lai nejaušs kritiens matračos nebūtu pārāk sāpīgs vai dzīvībai bīstams.

Mācās izpletņlēkšanu

Vēja tuneļus izmanto ne tikai izklaidei. Piemēram, Korejā un Marokā gaisa tuneļi tiek izmantoti militārajās mācībās, lai apgūtu izpletņlēkšanu. Vēja tunelī pusstundas vai stundas laikā var iemācīties to, ko 100 vai 200 reizes lecot ar izpletni. Te var trenēt koordināciju, iemācīties pārvaldīt ķermeni gaisā, mainīt pozas un apgūt vēl citas iemaņas. Turklāt tas sanāk daudz lētāk. Pēc tam īstajā lēcienā ar izpletni atliek iemācīties tikai to, ko nebija iespējams apgūt vēja tunelī.

Teksts: Agnese Dzene

Foto: publicitātes