Kāpēc tā dille ir tik liela? Un kāpēc tai ir rabarberam līdzīgas lapas? Šādi jautājumi varētu rasties, pirmo reizi ieraugot latvāni. Tomēr tā nav nedz dille, nedz rabarbers. Tas ir Sosnovska latvānis — Latvijā jau plaši izplatījies augs.

Garš kā divi cilvēki

Sosnovska latvānis ir krietni garāks par cilvēka augumu. Parasti tas var izaugt divus līdz četrus metrus garš. Savukārt lapa var sasniegt pat 1,5 m. Īpaša uzmanība latvānim tiek pievērsta galvenokārt tā indīgās sulas dēļ. Šī auga sula var izdalīties no nogrieztām auga daļām vai matiņiem, kas atrodas uz latvāņa stublāja. Iespējams, jau esi dzirdējis, ka latvāņiem labāk iet garām ar līkumu, citādi vari apdedzināties. Tā patiesi ir! Ja uz ādas nonāk latvāņa sula, tad var rasties ļoti nepatīkami ķīmiski apdegumi ar lielām un sāpīgām čūlām.

Pārņem lauku ceļus!

Kaukāza iemītnieks

Lai gan latvāņi Latvijā ir ļoti izplatīti, tomēr to īstā dzimtene ir Kaukāza reģions. Latvijā šis augs nonāca samērā interesantā veidā. Pagājušajā gadsimta beigās to mūsu valstī ieveda, lai audzētu kā kultūraugu. Bija paredzēts, ka auga lapas pievienos gotiņu barībai. Arī lielie latvāņa ziedi varētu būt labs nektāra ieguves avots bitēm. Tomēr uz latvāni liktās cerības līdz galam neattaisnojās. Tas sāka tā vairoties, līdz cilvēks vairs nevarēja kontrolēt latvāņa izplatību.

Dzīvelīgs augs

Ar Sosnovska latvāni ir grūti cīnīties vairāku iemeslu dēļ. Šim augam ir lielas ziedkopas, kas pēc pārziedēšanas veido ļoti, ļoti daudz sēklu. Viens latvānis var nogatavināt vairākus desmitus tūkstošu sēklu. Tālāk sēklas izplata vējš un putni. Vēl latvānis pavasaros izdīgst agrāk nekā daudzi citi augi. Tas aug ātri un ar savām lapām aizsedz saules gaismu. Līdz ar to citi augi bez saules gaismas nespēj izdīgt, un latvānis var pārņemt to teritoriju. Latvijā latvāņu ir pārāk daudz, un vēl tiek meklēti dažādi risinājumi, lai tos apkarotu.

TEKSTS: ANNA BĒRZiŅA