Lai gan šķiet, ka tējas maisiņi ir mūsdienu izgudrojums, pasaule tos pazīst jau sen. Lasi un noskaidro, no kāda materiāla tos izgatavoja kādreiz!

Nāk no Ķīnas

Tējas dzeršanu cilvēki piekopuši jau ļoti sen. Tā ir radusies Ķīnā ap 2000. gadu pirms mūsu ēras, taču daži arheoloģiskie atradumi vēsta, ka cilvēki ūdenī augus vārīja jau pirms 500 000 gadu! Arī tējas maisiņi nāk no tās dzimtenes – 8. gadsimtā Ķīnā valdīja Tanu dinastija, kuras laikā tējai bija piešķirta ļoti liela nozīme. Tolaik piekopa sarežģītus tējas dzeršanas rituālus, kuros izmantoja pat 24 priekšmetus šī dzēriena pagatavošanai. Cilvēki sāka eksperimentēt ar tējas pagatavošanas receptēm un nonāca pie secinājuma, ka tējas lapiņas var iešūt maisiņos, lai tās nepeldētu pa visu trauku. Pirmie tējas maisiņi bija izgatavoti no papīra – tējas lapiņas ielocīja četrstūrainā kabatiņā un to apšuva no visām malām.

Izgudro nejauši

Eiropā tēja ienāca krietni vēlāk. To atveda līdzi pēc Āzijas apceļošanas, taču tēja rietumniekus neuzrunāja. Pirmā liecība par tējas ievešanu Eiropā ir minēta 1607. gadā, kad kaltētās lapiņas sāka vairumā vest uz Nīderlandi. Tikai 18. gadsimtā tēju un kafiju sāka pārdot veikalos. Savukārt tējas maisiņus eiropiešiem izdevās izgudrot tikai 1904. gadā, turklāt – pavisam nejauši. Amerikāņu tirgotājs Tomass Salivans klientiem izsūtīja tējas paraudziņus,   kuros   tējas lapiņas bija ievīstītas zīda maisiņos. Pircēji, saņemot paraudziņus, apjuka un zīda maisiņus ar visu tēju iemeta karstā ūdenī, tā pagatavojot gardu dzērienu. To nobaudījuši, viņi lūdza pārdevēju atsūtīt vairāk tējas šādos maisiņos. Zīda tējas maisiņi bija ērti, taču arī dārgi, tāpēc zīdu drīz vien aizstāja ar marli. 1930. gadā amerikāņu uzņēmējs Viljams Hermansons patentēja papīra maisiņus ar termiski apstrādātām malām. Savukārt Vācijas uzņēmums “Teekanne” 1929. gadā radīja pirmo tējas maisiņu pakojamo mašīnu. Tā jau 1949. gadā sāka ražot tējas maisiņus ar diviem nodalījumiem un skavu augšpusē. Tas drīz vienu kļuva par standartu visā pasaulē.

Teksts: Dace Vesterdāla