Mums apkārt ir daudz neiedomājami skaistu un interesantu dzīvo radību! Taču daži no interesantākajiem dzīvniekiem paslēpušies zem ūdens. Iepazīsti jūru un okeānu iemītniekus!

Kāda tev šķiet zemūdens pasaule? Vai tā ir noslēpumaina, pasakaina, apburoša? Varbūt tev tā šķiet mazliet baisa, neparasta un mežonīga? Patiesībā tajā ir visu šo īpašību apvienojums! Un vislabāk to atspoguļo tajā mītošie dzīvnieki.

Vaļhaizivs

Tā ir lielākā zivs ūdenī un garumā sasniedz pat vairāk nekā 12 metru. Lai gan tās ir neiedomājami spēcīgas un spētu uzveikt teju jebkuru pretinieki, to iemīļotākā maltīte ir planktoni – vienkārši ūdens organismi, kā arī mazas zivtiņas. Turklāt vaļhaizivju ēšanas stiliņš ir visai interesants – tā vienkārši atver plato muti un savāc visu, kas gadījies ceļā. Vaļhaizivis visvieglāk sastapt tropiskās jūrās, jo tām pie sirds iet silts ūdens. Bieži sastopamas Austrālijas piekrastēs.

Gauskājis

Šo ūdens iemītnieku cilvēki mīļi iedēvējuši par ūdenslāci, jo tas ir gana drukns, lai atgādinātu to ķepaini, ko var sastapt mežos. Viņi ir īpaši ar to, ka bez pārtikas spēj izdzīvot pat 30 gadu. Gauskājis gan patiesībā ir pavisam maziņš – lielākie izaug vien 1,2 milimetrus gari. Tiem ir četri kāju pāri, un kājas ir īsas, druknas, bez posmiem. Priekšpusē atrodas mutes atvere, pa kuru mazais peldētājs tiek pie sīciņiem ūdens augiem un dzīvniekiem, ar ko tas labprāt mielojas.

Mandarīnzivs

Šī skaistule sastopama tropiskajos ūdeņos, visbiežāk – Klusajā okeānā. Lai gan sasniedz tikai 6 centimetru garumu, mandarīnzivs ir viena no krāšņākajām okeānu iemītniecēm. Tās ir zili oranži strīpotas. Muguras spura ir garāka tēviņiem. Lielās, apaļās acis visbiežāk ir sarkanas vai oranžas ar melnām zīlītēm, kas zivtiņas krāšņo izskatu paspilgtina vēl vairāk. Mandarīnzivs mielojas ar augiem un sīkajiem ūdens iemītniekiem, piemēram, peldošiem tārpiem, maziem gliemežiem un zivju oliņām.

Flaminga mēles gliemezis

Tā melnās kontūras sākotnēji šķiet gluži kā uzzīmētas ar flomāsteru, taču patiesībā par to parūpējusies pati daba. Tas pārtiek no nelieliem toksiskiem jūras iemītniekiem, tādēļ arī pats ir tik brīdinošā krāsā. Visbiežāk krāšņais gliemezis sastopams Atlantijas okeānā, tas novērots arī Brazīlijas krastos un Karību jūrā. Gliemezis mīl dzīvoties ūdens augstākajos slāņos un dzelmē negrimst – tas dodas izpētīt tikai 29 metrus dziļos plašumus. Izskatās, ka gliemezis ir mīksts un bez raksturīgās mājiņas. Taču tā nebūt nav! Izrādās tā paslēpusies zem plānas košās ādas kārtas.

Lapotais jūraspūķis

Jūraspūķi iespējams sastapt Austrālijas krastos. Tā izskats ir visai mānīgs – neuzmanīgam vērotājam šķitīs, ka garām papeldējusi kāda ūdenszāle. Un ne velti – tā neparastā radība ūdens dzīlēs maskējas un to ir viegli sajaukt ar ūdensaugiem, tāpēc zemūdens plēsoņas to tik viegli nepamana, kaut gan tas nebūt nav no mazākajiem un garumā sasniedz pat 25 centimetrus. Pūķa tuvākais radinieks ir jūraszirdziņš. Daži no jūraspūķiem pat ir spējīgi pat mainīt ādas toni, taču tas atkarīgs no viņu lietotā uztura un atrašanās vietas.

Jūraszirneklis

Vai tu baidies no zirnekļiem? Lai nu kā, bet no ūdenī mītošajiem cilvēkam nu gan nav jābīstas 🙂 Un patiesībā tie pat nav radinieki saviem astoņkājainajiem līdziniekiem uz sauszemes. Taču ūdens iemītniekiem jūraszirnekļi gan ne visai iet pie sirds, jo tie ir visai kareivīgi un organismam nepieciešamās barības vielas iegūst, izsūcot no dažādiem sīkiem bezmugurkaulniekiem, kurus neklāj biezs ādas slānis.

Veneras jūras mušķērājs

Diezgan baisais jūras iemītnieks nosaukts auga vārdā. Kāpēc tā? Pētnieki šādu nosaukumu devuši, jo tam ir līdzinieks uz sauszemes – Veneras mušķērājs (par to varēsi lasīt jau jūnija “Ilustrētā Junioriem” numurā). Taču patiesībā jūras mušķērājs pieder dzīvnieku valstij. Visbiežāk šo ūdens iemītnieku novēro Meksikas, Rietumāfrikas un Amerikas ūdeņos. Upuri mušķērājs notver savā lielajā mutē un tad lēni sagremo.

Skaties video un iepazīsti vēl citus krāšņos ūdens iemītniekus!

FOTO: GETTYIMAGES.COM, WIKIPEDIA.ORG