Kā pielāgoties un izdzīvot mežā jebkuros apstākļos – gan vasarā, gan ziemā? Kā uzcelt naktsmītni, iekurināt uguni un attīrīt upes ūdeni, lai to varētu lietot pārtikā? Lasi un uzzini vairāk par izdzīvošanu!

Lai izdzīvotu pilsētā, civilizācijā, liela māksla nav vajadzīga, bet mežā darbojas pavisam citi likumi. Te nav ne elektrības, ne labierīcību, ne ērta, silta gultiņa.

Apģērbs

Jebkuros laikapstākļos un situācijās ir jāzina, kā pareizi ģērbties, lai nenosaltu vai nepārkarstu. Vasarā, dodoties uz pāris dienām mežā, ieteicams izvēlēties kokvilnas vai cita dabiska materiāla drēbes, lai nepārkarstu. Labāk paņem līdzi kaut ko džemperveidīgu ar garām piedurknēm un divus T-kreklus, lai būtu ko pārvilkt. Ejot mežā, vienmēr labāk izvēlēties garās bikses, nevis šortus, jo jebkuru atkailinātu vietu ir vieglāk traumēt. Rīgas Jauno tehniķu centra Izdzīvošanas skolas vadītājs Herberts Bruža stāsta, ka viņš pat vasarā velk cimdus, lai nesatraumētu plaukstas, piemēram, būvējot zaru būdiņu. Izvēloties apavus, jāņem vērā, lai zole nebūtu pārāk cieta, materiāls būtu „elpojošs” un staigāšana – ērta. Daudziem patīk puszābaki – tādus puiši labprāt izvēlas arī militārajā dienestā.

Mugursomas saturs

Pat dodoties sēņot, vienmēr ir vērts ņemt līdzi izdzīvošanas komplektu – tādu kā nelielu somiņu, kas ieliekama lielajā mugursomā vai piesienama pie jostas. Izdzīvošanas komplektā liec pārsienamo materiālu, plāksterus, šķērītes. Tie noderēs, ja savainosies. Nakšņojot mežā, var noderēt ūdens filtrācijas tabletes. Tās iznīcina baktērijas un dabā pieejamo ūdeni padara piemērotu lietošanai uzturā. Tāpat ieteicams ņemt līdzi lukturīti, lai varētu redzēt arī tumsā. Savukārt sērkociņi, krams vai šķiltavas noderēs ugunskura iekuršanai. Izdzīvošanas somiņā vari ielikt arī korķus – tādus, kā parasti liek vīnam. Tos var iegādāties atsevišķi (piemēram, „Depo” ) tāpēc vecāki nav jāmudina dzert vīnu 🙂 Ja tiksi pie ūdens un nolemsi izmēģināt spēkus makšķerēšanā, korķis būs labs pludiņš. Īstiem piedzīvojumu meklētājiem noderēs arī tūristu zāģītis, kas izskatās kā stieplīte, taču ar to var nozāģēt pat kokus. Ūdensnecaurlaidīgos maisiņus der paņemt līdzi, lai nepieciešamības gadījumā tajos ieliktu telefonu, maku vai citas lietas, kas nedrīkst izmirkt lietū vai citos ūdeņos. Tikpat noderīga var izrādīties aukla, ar ko nostiprināt meža būdiņu vai sasiet ko citu. Herberts iesaka ņemt līdzi apmēram 5 m garu auklu. Savukārt lakats un cepure pasargās no saules dūriena reibinošā un karstā dienā.

Zaru būdiņa der nakšņošanai vasarā

Dodamies mežā!

Apmēram reizi divos mēnešos jaunieši, kuri pulciņā zināšanas apgūst teorētiski, dodas brīvā dabā, lai prasmes liktu lietā. Parasti tas notiek sestdienās, svētdienās un neatkarīgi no laikapstākļiem, jo jaunieši prot tiem pielāgoties. Vasarā nakšņošana parasti notiek teltenēs un zaru būdiņās, bet ziemā puiši mēdz būvēt īpašas mājiņas no sniega un zariem. Tajās var dzīvot trīs četri cilvēki. Ieklājot tūristu paklājiņu, šādās ziemas mājiņās nakšņošana ir gana patīkama. Līdzās mājiņai tiek iekurts ugunskurs, kas palīdz uzturēt siltumu.Ziemā bez guļammaisa iztikt ir grūti, taču vasarā bērni paši izvēlas – gulēt ar vai bez tā.  

Arī upes ūdens var būt lietojams uzturā, ja to pareizi attīra

Ūdens ieguves veidi

Ja neesi drošs par pieejamā ūdens kvalitāti mežā, no sākuma to der izfiltrēt caur dabas materiāliem. Lai to paveiktu, nepieciešams izveidot filtrācijas sistēmu. Te būs 3 varianti!

  1. Purvainā apvidū var izrakt nelielu bedri apmēram 1 m attālumā no purva malas. Pēc brīža bedre pati piepildīsies ar ūdeni, turklāt ūdens pats dabiskā veidā jau būs izfiltrējies.
  2. No kārtīga izmēra zariem vari izveidot trijkāji un trīs stāvos tajā iesiet auduma gabalus. Augšējā stāvā liec zāli, vidējā – smiltis un apakšējā – ogles. No augšas lej iekšā netīro ūdeni, bet apakšā novieto trauku, kur ūdenim satecēt. Rēķinies, ka process ir laikietilpīgs, jo jāuzceļ gan konstrukcija, gan jāgaida, kamēr ūdens iztecēs cauri trim „filtriem”. Vēl jāņem vērā, ka iegūsi mazāk ūdens, nekā būsi ielējis.
  3. Koka zarā iekar auduma gabalu, izveidojot tādu kā maisu, kurā slāņos saber smiltis, saliec zāli un akmeņus. Secību atkārto, līdz izveidoti 9 slāņi. Šo metode noder, ja nav ugunskura, no kura varētu izmantot ogles.
Iemācīties lasīt karti nav nemaz tik vienkārši

Kas vēl noder, dodoties mežā

  • Pirmais, kas jāapgūst, lai droši varētu doties mežā, ir kartes lasīšana pēc koordinātām, apzīmējumu atpazīšana un prasme rīkoties ar kompasu.
  • Mežā noderīga izrādās arī mezglu siešanas prasme. Mezglu dažādība ir ļoti plaša, un tie ir pielietojami visdažādākajās situācijās. Ja nolemsi būvēt māju kokā, tad var noderēt siešanas tehnika, kas ļauj materiālus iesiet striķī tā, lai tos ērti dabūtu augšā.
  • Ugunskuru veidi. Īsti piedzīvojumu meklētāji prot izveidot visdažādākos ugunskurus – katru savam mērķim. Vienas konstrukcijas ugunskurs vairāk izstaro siltumu, citas – ilgāk deg. Tiem ir arī dažādi nosaukumu – garais, īsais, torņu, zvaigznes, vigvama u.c.
  • Izdzīvošana brīvā dabā nav iespējama bez labas fiziskās sagatavotības, tāpēc jaunieši pulciņā arī cītīgi trenējas. Ja vēlies pilnveidot savas izdzīvošanas iemaņas un praktizēties, tad piesakies jaunsargos vai apmeklē izdzīvošanas pulciņu.

Konsultējis Jaunsardzes instruktors un Rīgas Jauno tehniķu centra „Izdzīvošanas pulciņa” skolotājs Herberts Bruža

Teksts: Agnese Dzene