Iedomājies, ja ielām nebūtu nosaukumu! Kā cilvēki spētu atrast drauga mājvietu vai nosūtīt vēstuli? Tas būtu neiespējami! Tāpēc katrai ielai dod nosaukumu. Turklāt, to darot, jāievēro vairāki noteikumi.

Kad pilsētas aug

Pirms vairākiem gadsimtiem pilsētas bija nelielas un nebija vajadzības pēc ielu nosaukumiem. Ar laiku tās paplašinājās un tika būvēts aizvien vairāk ēku. Lai vieglāk atrastu nepieciešamo, tika nolemts ielām piešķirt nosaukumus. Senāk tos aizguva no dažādām lietām, notikumiem un svarīgiem cilvēkiem. Piemēram, ielas sauca valdnieku, karaļu un citu personu vārdos, lai uzsvērtu viņu varenumu.

Tomēr bija ielas, kas savu nosaukumu ieguva raksturīgas iezīmes dēļ. Piemēram, Rīgā kāda iela ir nodēvēta par Rīdzenes ielu, jo vietā, kurā tagad atrodas iela, reiz tecējusi Rīdzenes upe.

Jāseko noteikumiem

Mūsdienās ielas nosaukums tiek izvēlēts tā, lai labāk raksturotu konkrēto ielu. Piemēram, Parka iela, visticamāk, atrodas parka tuvumā, savukārt Skolas iela ved uz skolu. Turklāt ielai nevar piešķirt jebkuru nosaukumu, kas ienāk prātā. Latvijā ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikts, kādu nosaukumu drīkst piešķirt. Tajos ir minēts, ka tam ir jāatbilst latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām, labiem tikumiem un jāiekļaujas latviskajā kultūrvidē. Piemēram, ielas galvenokārt tiek nosauktas ģeogrāfisko vietu vārdos, personu vārdos, vadoties pēc puķu un dzīvnieku nosaukumiem. Tomēr ir arī ielu izņēmumi, piemēram, Gaujas ciematā vairākas ielas ir nodēvētas dažādu ķīmisko vielu nosaukumos – Hlora un Ozona iela. Pirms aptuveni 30 gadiem šajā teritorijā Rīgas Politehniskā institūta darbiniekiem tika piešķirta zeme māju būvniecībai. Tā kā darbinieki bija ar zinātni saistīti cilvēki, tad pēcāk arī ielām tika piešķirti nosaukumi, kas saistīti ar zinātni.

Nosaukumi mainās

Parasti senām ielām ir gara vēsture, un gadās, ka laika gaitā tās ir sauktas dažādos vārdos. Piemēram, Brīvības iela Rīgā kādreiz tika saukta par Aleksandra ielu (Krievijas imperatora Aleksandra I vārdā). Padomju varas gados to dēvēja arī par Ļeņina ielu (par godu boļševiku partijas līderim, pirmajam PSRS vadītājam). Mūsdienu nosukumu iela ieguva līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu.