Vārds “čau” ir cēlies no itāļu valodas. Tāpat kā Latvijā, arī tur to lieto, sasveicinoties un atvadoties. Taču kā tas ir nokļuvis līdz Latvijai?

Itāļu “ciao”

“Ciao” ir cēlies valsts ziemeļos. Venēciešu dialektā vārds “ciau” nozīmēja “kalps, vergs”. Sasveicinoties tas drīzāk nozīmēja “esmu gatavs jums palīdzēt”, “esmu jūsu rīcībā”. Ar laiku vārds “čau” līdz ar itāļu kultūru izplatījās ārpus tās robežām. Jau 1. gs. beigās to sāka lietot Dienvidamerikā un Latīņamerikā, galvenokārt itāļu imigrantu dēļ. 20. gadsimta 30. gados slavenais Ernesta Hemingveja romāns “Ardievas ieročiem”, kura darbība norisinās Itālijā, veicināja “čau” ieviešanos arī angļu valodā. “Čau” lieto arī daudzās citās valstīs. Piemēram, slovēņi saka “čaw”, lietuvieši — “čiau”, horvāti — “ćao”, bet somi — “tsau”. Daudzviet to lieto atvadoties.

“Čau” Latvijā

1969. gadā izdotajā grāmatā “Latviešu leksikoloģija”, kurā aprakstīti tajā laikā populārie barbarismi (literārajā valodā nevēlami aizguvumi) , “čau” vēl nebija minēts. Tas nozīmē, ka tad “čau” netika plaši lietots. Latviešu valodā tas ir ieviesies pagājušā gadsimta 70. gados. Šajā laikā tas parādījās grāmatās un stāstos, lai atspoguļotu sarunvalodu, tomēr minēts diezgan reti, jo, visticamāk, vēl nebija īpaši populārs.

Stilīgs vārds

Latviešu valodā “čau”, domājams, ir parādījies ar krievu valodas starpniecību. 20. gs. 70. gados tas bija modes vārds krievu valodā (piemēram, 1973. gada krievu komēdijā “Ivans Vasiļjevičs maina profesiju” melns kaķis atvadās no skatītājiem, noņaudot “čau”). “Čau” parādīšanos krievu valodā ietekmēja tas, ka Padomju Savienībā 70. gados populāras bija gan itāļu filmas, gan mūzika. Jaunieši gribēja būt stilīgi — tādi paši kā itāļi, tāpēc lietoja šo vārdu.

Latviešiem patīk

Vēlāk krievu valodā “čau” sāka lietot mazāk, savukārt latviešu valodā notika pretējais — “čau” strauji izplatījās. Iespējams, šī vārda popularitāti veicināja tas, ka latviešu valodā trūka pietiekami ērta sasveicināšanās vārda, ko var izmantot ikdienišķā valodā, tiekoties ar labi pazīstamiem cilvēkiem. Tādi vārdi kā “labdien”, “sveiks”, “vesels” tam īsti nederēja, jo šķita pārāk formāli.

TEKSTS: DACE VESTERDĀLA