Nav noslēpums, ka rīsi ir īsts Āzijas brīnums. Tie ir veselīgi un garšīgi, turklāt no tiem var pagatavot tik daudz garšīgu ēdienu. Bet rīsu audzēšana ir visai sarežģīta, tādēļ tos neaudzē Latvijā un daudzās citās “vēsākās” valstīs.

Prasīgs augs

Rīsi ir galvenais pārtikas produkts pusei pasaules iedzīvotāju. Aptuveni 90% rīsu izaudzē Āzijā. Rīsus audzē arī ASV, Latīņamerikā un Āfrikā. Prasīgais rīss vislabāk aug appludinātā, purvainā zemē, un tas arī mīl siltu un mitru klimatu, tādēļ rīsa audzēšana Latvijā nebūtu iespējama.

Audzē trasēs

Āzijas zemēs rīsus audzē kalnos izveidotās terasēs — laukumus sadala vairākos līmeņos gluži kā kāpnes. Lai terases turētos uz vietas un rīsu laukos saglabātu nepieciešamo ūdens daudzumu, to maliņas nostiprina ar akmens sienām. Terases veido tāpēc, ka Āzijā nav daudz līdzenu zemju, turklāt, ja tādas ir, tad tās nav piemērotas rīsu audzēšanai.

Cilvēki rīsus sāka audzēt aptuveni pirms 7000 gadiem.

Augšanas ritms

Rīsu audzēšana sākas ar lauku sagatavošanu un appludināšanu. Mūsdienās daudzviet rīsu sēkliņas izbārsta ar speciālām mašīnām un pat lidmašīnām, taču mēdz sēt, arī basām kājām bradājot pa ūdeni un iemērcot sēkliņas appludinātajā zemē. Dažviet rīsus uzreiz nesēj plantācijās, bet citur, ļaujot tiem sasniegt 15–20 cm garumu, un tad pārstāda laukā. Rīsi aug trīs līdz piecus mēnešus. Taču ik pa laikam stādiņi ir jāaprūpē — jāregulē ūdens augstums, jāuzmana no kaitēkļiem un nezālēm. Kad graudiņi ir nogatavojušies, rīsu laukus “izžāvē” jeb vairs nepievada ūdeni. Pēc tam rīsus nopļauj ar traktoru vai rokām, graudus žāvē un atdala no miziņām īpašās dzirnavās.

TKESTS: ELZA APSE