Vai tiešām gardajām pupām ir kāda saistība ar cūkām?

Mūsdienās pupas iedala divās lielās grupās — lauku pupas un dārza pupas, ko esam iesaukuši par pupiņām. Lauku pupu izcelsmes vieta ir Vidusjūras apvidus, bet dārza pupas pie mums ievestas no Amerikas. Lauku pupas ir viens no pirmajiem pākšaugiem, ko cilvēki sāka lietot uzturā jau 6000 gadu pirms mūsu ēras. Senais pākšaugs daudzām tautām joprojām ir viens no galvenajiem pārtikas avotiem. Latvijā lauku pupas audzē kopš 1.gadsimta.

Zirgu, cūku, dižās pupas
Atkarībā no sēklu raupjuma lauku pupas iedala sīksēklu jeb lopbarības pupās, vidēji rupjo sēklu jeb zirgu pupās un rupjsēklu jeb cūku pupās. Lauku pupas tālāk iedala dažādās šķirnēs. Mūsdienās ir gan zaļas, gan sarkanīgi rozā un arī baltas cūku pupas. Sīksēklu pupas un vidēji rupjo sēklu pupas sēj lopbarībai. Joprojām nav skaidri zināms, kādēļ rupjsēklu lauku pupas ieguvušas tieši cūku pupu vārdu, jo tās tika audzētas cilvēku uzturam sakņu dārzos, nevis kā barība mājlopiem. No Stendes apkārtnes Kurzemē saglabājusies ziņa, ka nosaukums “zirgu pupas” vai “cūku pupas” pirms 20. gadsimta 20. gadiem netika lietots. Tai laikā tās sauca par dižajām pupām. Tiesa, citur Latvijā, cūku pupu nosaukums lietots jau senāk.

Kā sivēni
Iespējams, tās par cūku pupām nosauktas izskata dēļ. Kamēr nav izkaltētas, pupas ir lielas un apaļas, sagūlušas pākstī kā tādi sivēni. Tāpat ir varbūtība, ka nosaukums cēlies no vācu valodas, jo arī Vācijā lauku pupas sauc par cūku pupām. Neparasti nosaukumi lauku pupām doti arī citviet pasaulē, tās sauc gan par baložu, zvanu, ērču, zirgu, gan par platajām pupām.

TEKSTS: DACE UTINĀNE
FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS