Vai esi kādreiz aizdomājies, kurš ir lēnākais dzīvnieks pasaulē? Cik dzīvnieku ir lidojuši kosmosā, un kāpēc govis noguļas zemē, kad tuvojas lietus? Lasi un noskaidro!

  1. Kur brīvā dabā sastopamas visvairāk vāveru?

Lai gan parastās jeb rudās vāveres itin bieži sastopamas visā Eiropā, dažās valstīs tās dzīvo īpaši kuplā skaitā, piemēram, Lielbritānijā. Te tās skraida pa parkiem un skvēriem tikpat ikdienišķi, kā pie mums baloži diedelē maizi ap Centrāltirgu un autoostu. Taču rudo vāveru skaits Lielbritānijā pamazām sarūk, jo virsroku ņem pelēkās radinieces. To tur ir vairāk nekā 2,5 miljoni! Ja gribi apskatīt tieši rudo vāveri, tad dodies uz Skotiju vai Anglijas ziemeļiem. Šajos reģionos ir salīdzinoši daudz priežu mežu. Tas nozīmē, ka vāverēm tik mīļās čiekuru sēklas ir pārpārēm un labi dzīvošanas apstākļi garantēti.

2. Kāpēc tukāniem tik liels deguns?

Tukānu dzimtai pieder aptuveni 45 dažādu putnu sugu (mūsdienās dzīvojošas), taču visiem putniem ir kāda vizuāla līdzība. Tos visus jau pa gabalu var atpazīt pēc to lielā un krāsainā knābja. Bet kam gan tas vajadzīgs? Vai milzu knābis nav tikai tāds mātes dabas izspēlēts jociņš? Izrādās, tā nav. Ja labi pameklē, lielajam knābim var rast dažādus izskaidrojumus. Ņemot vērā, ka tas nav īpaši stingrs un ciets, to nevar izmantot kā ieroci cīņā ar nelabvēļiem. Taču ar to var labi pievilināt pretējā dzimuma pārstāvjus, tāpēc iespaidīga krāsojuma deguns ir gan mātītēm, gan tēviņiem. Ložņājot pa kokiem, putni izmanto knābi, lai tiktu pie augļiem, kurus citkārt nebūtu iespējams aizsniegt. Dažādos pētījumos pierādīts, ka knābis kalpo arī termoregulācijai – tas palīdz atvēsināties karstā laikā un saglabāt siltumu aukstākās dienās, jo ir bagāts ar asinsvadiem. Līdzīgi kā ziloņi lielās ausis izmanto kā radiatorus, novadot lieko siltumu tajās. Pa asinsvadiem, kuri atrodas tuvu ādai, siltums vieglāk izgaro. Ar šādiem dabiskiem „ieročiem” iespējams labi atvēsināties.

3. Kurš ir lēnākais dzīvnieks pasaulē?

Koraļļi, kas izskatās pēc jūras dzīļu augiem, patiesībā ir dzīvas būtnes – bezmugurkaulnieki. Tāpēc viņi ieņem pirmo vietu lēnāko dzīvnieku topā. Patiesībā tie ir tik lēni, ka nekustas nemaz 🙂 , tāpēc kādam tos pārspēt būtu grūti.

Koraļļi parasti aug blīvās kolonijās, un dažas sugas veido koraļļu rifus. Daudzi silto jūru iemītnieki tās izmanto par savām mājām. Koraļļi nebarojas tradicionālā izpratnē. Lai gan daži ar taustekļiem noķert nelielas zivis un planktonu, lielākā daļa enerģiju un barības vielas gūst fotosintēzes ceļā.

4. Kā pūces naktī prot atrast medījumu?

Vairākums pūču medī naktī. Bet kā gan tās zina, kur slēpjas vakariņas? Ir taču tik tumšs, ka neko nevar redzēt! Pūces noslēpums ir  spēja pārsteigt medījumu nesagatavotu. Punktotie, raibie un salīdzinoši blāvie spārni krēslā ir grūti pamanāmi, turklāt īpašās spalvas lidojuma laikā slāpē skaņu. Tā pūce var klusītēm pielidot, neviena nepamanīta.  Pūcēm ir ļoti lielas acis, kas spēj saskatīt arī diennakts tumšajā laikā. Salīdzinājumā ar citiem putniem tās ir izteikti vērstas uz priekšu, nevis uz sāniem, ļaujot labāk un precīzāk nomērķēt uz noskatīto laupījumu. Tāpat pūces ir apveltītas ar izcilu dzirdi! Viņas saklausa peli pat 30 centimetru dziļumā zem zemes! Un, kad medījums noskatīts, tad atliek vien to sagrābt ar asajiem nagiem un laisties prom!

5. Vai govis tiešām spēj pareģot laikapstākļus?

Runā, ka govis noguļas zemē, ja jūt, ka tuvojas lietus. Bet ar ko gan tas varētu būt skaidrojams? Vai tiešām govīm ir slēpts talants prognozēt laikapstākļus?

Lai nodrošinātu piena veidošanos, govīm jāspēj noturēt vienmērīga ķermeņa temperatūra. Karstā laikā tās biežāk stāv kājās, ļaujot gaisam plūst garām un dzesējot ķermeni, bet, tuvojoties lietum, gaiss nereti kļūst vēsāks un govis guļas zemē, lai uzturētu nemainīgu ķermeņa temperatūru un lieki nezaudētu siltumu. Tāpēc jautājums par to, vai govis tiešām spēj prognozēt lietus tuvošanos, viennozīmīgi nav atbildams.

6. Cik dzīvnieku ir bijuši kosmosā?

Par vienu no populārākajiem dzīvniekiem, kas bijuši kosmosā, noteikti var uzskatīt suni Laiku. Suns bija pirmā dzīvā būtne, kas tika iesēdināta mākslīgajā pavadonī un nogādāta Zemes orbītā. Diemžēl sunītim šis cilvēku eksperiments maksāja dzīvību. Tomēr zinātnieki turpināja pētījumus. Pirmie suņi, kuri, piedzīvojuši tālo ceļojumu, atgriezās sveiki un veseli, bija Belka un Strelka. Vēlāk šim piemēram sekoja daudzi citi – pērtiķi, šimpanzes, peles, zaķi, žurkas, vardes, jūrascūciņas, kaķi, zivis u.c. Tāpēc kopējo skaitu nosaukt grūti; tas varētu būt mērāms simtos.

Foto: gettyimages.com, wikipedia.org

Teksts: Agnese Dzene