Katram no mums vismaz reizi dzīvē ir gadījies kļūt par “izmēģinājuma trusīti”, kas, piemēram, pagaršo kādu jaunu un dīvainu ēdienu vai izmēģina eksperimentu. Taču vai neesi kādreiz prātojis, kāpēc teicienā ir minēts trusītis?

Lai arī cik skarbi tas būtu, jau kopš seniem laikiem zinātnieki savos eksperimentos izmanto dzīvniekus. Pirmās liecības par eksperimentiem ar dzīvniekiem nāk no jau Senās Grieķijas laikiem. Zinātnieki dzīvniekus visvairāk ir izmantojuši eksperimentiem, lai pārbaudītu dažādu zāļu iedarbību vai meklētu slimību izraisītājus.

Klonētie dzīvnieki

Ar dzīvnieku palīdzību ir noskaidrots, kas izraisa cukura diabētu un tuberkulozi, kā darbojas antibiotikas. Zinātnieki ir arī sūtījuši dzīvniekus kosmosā – zināmākais ir suns Laika, kas 1957. gadā tika nosūtīts lidojumā ap Zemes orbītu, lai pārbaudītu, vai cilvēks spēs izdzīvot kosmisko
lidojumu. Tāpat zinātnieki ir klonējuši peles un aitu. Vairums mūsdienās sastopamo medikamentu, ierīču, sadzīves ķīmijas un tehnoloģiju ir testēts uz dzīvniekiem, lai noskaidrotu, vai šīs preces nekaitēs cilvēka organismam.

Datorprogrammas aizvieto dzīvniekus

Lai gan eksperimenti uz dzīvniekiem ir pierādījuši vairāku produktu nekaitīgumu, tomēr šie pētījumi ir nežēlīgi pret dzīvnieciņiem. Arī mūsdienās daudzu valstu zinātniskie institūti praktizē dzīvnieku testēšanu. Visbiežāk pētījumos izmanto trušus, žurkas, peles, jūrascūciņas, abiniekus un zivis, suņus, kaķus, pērtiķus un putnus. Pētījumu gaitā dzīvnieki ir dzīvi un izjūt sāpes, turklāt pēc veiksmīgiem un neveiksmīgiem eksperimentiem dzīvnieciņi tiek iemidzināti. Vairākas organizācijas cīnās par to, lai šādi pētījumi tiktu aizliegti. Daudzās valstīs dzīvnieku izmantošana ir aizliegta un tās vietā zinātniekiem ir jāmeklē citi veidi, kā pārbaudīt zāļu vai produktu iedarbību uz cilvēku organismu. Pārsvarā dzīvnieku vietā izmanto mākslīgas cilvēku šūnas vai datorprogrammas, kas atdarina orgānu reakciju.

Foto: gettyimages.com

Teksts: Elza Apse