Kā izklausās kosmosā? Vai uz visām planētām diena ir vienāda? Un kas notiktu, ja kāds kosmosā mēģinātu raudāt? Uzzini!

Astronautu pēdas uz Mēness paliks teju mūžīgi
Tā kā uz Mēness nav atmosfēras, tur nav arī ne vēja, ne ūdens. Tas nozīmē, ka uz tā reiz spertie soļi “Apollo” misijas laikā tur paliks ļoooti ilgi – pat 100 miljonus gadu, jo netiks ne aizpūsti, ne aizskaloti. Tomēr gluži mūžīgi gan tie uz Zemes pavadoņa nepaliks, jo Mēness nemitīgi tiek bombardēts ar pavisam nelieliem mikrometeorītiem, kas pēdas ļoti lēnām, tomēr iznīcinās.

Kosmosā valda klusums
Lai skaņas viļņi spētu pārvietoties, tiem nepieciešams kāds starpnieks, piemēram, atmosfēra, kas ieskauj Zemi. Taču atklātā kosmosā ir vakuums – telpa, kurā nav nekādas vielas. Tas nozīmē, ka kosmosā nav skaņas – tur valda pilnīgs klusums.

Diena uz Veneras ir…garāka!
Vai arī tev gribētos, lai diennaktī ir vairāk stundu, jo ir taču tik daudz interesantu lietu, ko pasākt? Tad varbūt Venera tev patiks labāk – tur viena diena ilgst 243 Zemes dienas. Tas ir laiks, kurā planēta apgriežas pati ap savu asi. Taču ap Sauli tā spēj apriņķot vien nieka 226 dienās.

Raudāt var, bet asaras netek
Ja kosmosa plašumos atgadītos kas ļoti bēdīgs un gribētos nobirdināt kādu asaru, tas nemaz nebūtu iespējams. Asaras acīs rastos, taču gravitācijas spēka trūkuma dēļ lejup netecētu, bet gan krātos turpat pie acīm.

Gravitācija – aizmirstas
Vai zini, ko astronautiem ir grūti atkal apgūt, atgriežoties atpakaļ uz Zemes? Ka, izlaisti no rokām, priekšmeti nokrīt 🙂 Vismaz tā stāsta NASA astronauti.

Astronauti pastiepjas garāki
Bez Zemes gravitācijas spēka, kas cilvēkus nemitīgi velk pie zemes, kosmosa plašumos astronauti spēj pastiepties mazliet garāki. Tas tamdēļ, ka telpa starp mugurkaula skriemeļiem izplešas un tā iespējams “paaugties” pat par 5-8 centimetriem.

Jupiteram ir 67 Mēneši
Zemei ir viens dabīgais pavadonis, ko saucam par Mēnesi, taču Jupiters var lepoties ar 67 šādiem dabīgajiem pavadoņiem. Turklāt zinātnieki pieļauj domu, ka varētu pastāvēt vēl kāds.