Skatoties, kā pārvietojoties gāzelējas pingvīni, tiešām varētu šķist, ka to kājas ir ne tikai īsas, bet arī bez locītavām. Taču patiesībā pingvīnam, tāpat kā jebkuram citam putnam, ir arī ceļgala locītavas. Noskaidrosim, kur tās atrodas!

Ir, bet paslēpušies!
Tātad pavisam īsi var teikt — jā, ceļgali pingvīniem patiešām ir. Taču šāds jautājums nav radies velti, jo ceļgali neatrodas tikpat redzamā vietā kā cilvēkam. Lielās kāju locītavas ir paslēpušās pingvīna garenā ķermeņa apakšdaļā un nav saskatāmas. Tās var aplūkot viņa rentgena attēlos vai skeleta atveidos. Tāpat arī pieredzējis dzīvnieku pētnieks pēc pingvīna kustībām un kāju locīšanas tomēr spēs saprast, ka putni apveltīti arī ar ceļgaliem.

Pingvīna rentgena uzņēmums. Ceļgali – ir!

Staigā dažādi
Pingvīni nebūt nav vienīgie dzīvnieki, kuru ceļgali ir paslēpušies. Tas raksturīgs teju visiem putniem, taču arī zīdītājiem ceļgalu locītavas patiesībā atrodas daudz augstāk. Aplūkojot, piemēram, lauvu, varētu šķist, ka tam nu gan ir neparasti ceļgali — lokās uz otru pusi nekā cilvēkam. Taču patiesībā tas, ko tu, visticamāk, atpazīsti kā ceļgalu, ir dzīvnieka papēdis, kas izvietots augstāk nekā cilvēkiem, jo pēdas pamatne ir garāka. Savukārt ceļgala locītava paslēpusies ķermenī.
Tas tāpēc, ka dzīvniekiem ir raksturīgi dažādi staigāšanas tipi: pēdmiņi, pirkstmiņi un nagmiņi. Piemēram, lācis ir liels zvērs un nav tik izveicīgs. Tas iet uz pilnas pēdas un pieskaitāms pēdmiņu grupai. Savukārt lauva jau ir daudz aktīvāks skrējējs un pie zemes liek tikai pēdas priekšējo daļu, tātad ir pirkstminis. Taču pie nagmiņiem pieskaitāmas stirnas, brieži un līdzīgi zvēri. Tie pārvietojas kā balerīnas uz pirkstu galiem. Jo mazāka pēdas daļa pieskaras zemei, jo augstāk papēdis atrodas, tātad — augstāk paslēpies
arī ceļgals.

FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS