Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!

90% pasaules okeānu nav izpētīti
Cilvēki uz Zemes mitinās jau aptuveni sešus miljonus gadu, un varētu domāt, ka viss jau sen ir izpētīts. Taču tā nav! Noslēpumos tīta ir vēl lielākā daļa pasaules okeānu – izzināti pagaidām ir tikai 10% no okeānu ūdeņiem. Tas nozīmē, ka, iespējams, zinātniekiem vēl priekšā daudzu tajos mītošu jaunu sugu atklājumi!

Zeme nav apaļa!
Nē, nē, tā nav arī plakana, kā steidzas apgalvot kāda grupiņu ļaužu, kas sacēlusi pamatīgu traci 🙂 Patiesībā Zemes forma ir lodveida. Tā uzskatīja jau sengrieķu zinātnieks Eratostens vairāk nekā 2200 gadu senā pagātnē, taču nevarēja to pierādīt. Tikai lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā no 15. gadsimta sākuma līdz 16. gadsimta sākumam to beidzot pierādīja.

Pirmā Zemes fotogrāfija
Tā no kosmosa tika uzņemta 1946. gadā. Fotoattēlā var redzēt daļu zemeslodes. Tehnikai attīstoties, no kosmosa tika uzņemtas vairākas iespaidīgas mūsu planētas fotogrāfijas. Piemēram, par ikonu nu jau kļuvusi 1972. gadā kosmosa kuģa Apollo 17 uzņemtā, kuru mēdz dēvēt par “Zilo marmora bumbiņu”.

Augstākais Zemes punkts nav Everests
Everests patiesi tiek uzskatīts par Zemes augstāko virsotni, taču viss atkarīgs, kā uz to paskatās. Everests atrodas 8848 metrus virs jūras līmeņa. Taču 6268 metrus virs jūras līmeņa esošais Čimborāzo kalns Ekvadorā, mērot no Zemes centra, patiesībā slejas visaugstāk. Atceries – Zeme taču nav apaļa, bet gan lodveida un tikai loģiski, ka ekvatoram tuvākās virsotnes sliesies augstāk kosmosa virzienā 🙂

Zemākā temperatūra
Vai arī tev šķiet, ka aukstāks par Latvijas ziemas rītu nav nekas? Muļķības! Zemākā uz Zemes reģistrētā temperatūra ir -89,4 grādi pēc Celsija. Šāda gaisa temperatūra fiksēta 1983. gada 23. jūlijā Vostoka stacijā Antarktīdā.

Dienas kļūst garākas
Pieaugušie bieži saka, ka laiks skrien arvien ātrāk, taču, izrādās, viņiem nav taisnība! Patiesībā laika diennaktī kļūst arvien vairāk. Kad Zeme bija tikko dzimusi, diennakts bija aptuveni sešas stundas gara, taču nu Zeme ir samazinājusi ātrumu, kādā tā griežas ap savu asi (tā ir diennakts!). Turklāt pētnieki pierādījuši, ka katrus 100 gadus Zeme ap savu asi apgriežas par 0,0017 sekundēm lēnāk.

Antarktīda kūst!
Zinātnieki ir sašutuši par Zemes nākotni, jo pētījumos atklāts, ka pēdējo 25 gados Antarktīda zaudējusi vairāk nekā 3 triljonus tonnu ledus. Vēl pavisam nesen – 2017. gadā – no tās atlūza Larsena S aisbergs, kas svēra vairāk nekā triljons tonnu un bija Jamaikas izmērā. Rūpēsimies par mūsu planētu!

FOTO: NASA, GETTYIMAGES.COM