Nāras ir mistiskas būtnes, kas dzīvojot jūrās un okeānos. Tām ir cilvēka ķermenis un zivs aste. Stāsti par ūdens gariem un nārām ir ļoti seni un atrodami teju katrā kultūrā. Taču – zinātnieki par šādu radību pastāvēšanu smaida vien 🙂 Uzzini, kā radušies nostāsti!

Jūrnieku bieds
Nāras parasti mīt zem ūdens, bet tās redzētas arī sēžam uz akmeņiem ūdens tuvumā. Jūrnieki uzskatīja, ka nāras nes nelaimi, piemēram, piesauc sliktus laikapstākļus. Nostāsti par nārām vēsta, ka tās mēdza ievilināt kuģus bīstamās vietās, kur tie sašķīda uz akmeņiem. Citās kultūrās nāras izskatās vairāk pēc zivīm nekā cilvēkiem. Piemēram, Japānā tās ir zivis ar cilvēka galvu un drīzāk atgādina jūras briesmoņus.

Dievi ar zivs asti
Leģendas par jūrā mītošām būtnēm, kas ir daļēji cilvēki, daļēji zivis, ir tūkstošiem gadu senas. Īpaši populāri nostāsti par nārām ir tautās, kas dzīvo jūru krastos. Dieviete Atargatis Asīrijas valstī Tuvajos Austrumos pirms 3000 gadiem nereti tika attēlota ar zivs asti. Arī Senajā Grieķijā jūras dieva Poseidona dēlam Tritonam kāju vietā ir zivs aste. Cita grieķu leģenda stāsta, ka valdnieka Aleksandra Lielā māsa pēc nāves pārvērtusies par nāru.

Jūrasgovis un lamantīni
Ir daudz jūrnieku stāstu par nārām. Visticamāk, viņi ir redzējuši kādu no jūrā mītošajiem zīdītājiem. Ar nārām bieži sajaukti jūras zīdītāji, kas pieder pie sirēnu kārtas, – jūrasgovis un lamantīni. To priekškājas ūdenī atgādina rokas, un lielākā attālumā tos varēja sajaukt ar nārām. Ir nostāsts, ka Kristofors Kolumbs, kuģojot pa Karību jūru, ieraudzījis lamantīnus un domājis, ka tās ir nāras. Kolumbs vien noteicis, ka nāras neesot ne uz pusi tik skaistas, kā tās tiek gleznotas 🙂

Lamantīns

Izbāžņi apmānīšanai
Vēl lielāku popularitāti nāras ieguva 19. gadsimtā, kad ceļojošajos šovos sāka izrādīt nāru mūmijas. Tas palīdzēja izplatīties mītiem, ka šādas būtnes tiešām eksistē. Vislabākie nāru viltojumi esot gatavoti Japānā. 1822. gadā amerikāņu kapteinis iegādājās “nāras” mūmiju no japāņu jūrniekiem. “Nāra” nokļuva muzejā un piesaistīja daudz interesentu. Radījumu mēdza dēvēt par Fidži nāru. Tā bija veidota, sašujot kopā mērkaķa ķermeni un zivs asti. Sažuvušais radījuma ķermenis izskatījies pēc īsta jūras briesmoņa.

TEKSTS: DACE VESTERDĀLA