Kas kopīgs lapsai un sunim? Bet varbūt tai vairāk kopīga tomēr ar kaķiem? Lasi un noskaidro!

  • Lapsa ir suņu dzimtas pārstāve. Tā rej un kustina kuplo asti, bet ne tā, kā suns. Lai gan abi ir dzimtas radinieki, suns un lapsa nedraudzējas. Pilsētas suņiem lapsa mēdz iedvest bijību. Lapsa izvairās no vilkiem. Pelēcim rudaste ir konkurente, tāpēc vilki tās medī vai vismaz patramda. Kur mīt vilki, tur lapsa labprāt neuzturas.
  • Lapsas, tāpat kā kaķi, pārvietojas eleganti, veikli un var pat uzskriet slīpā kokā, lai noķertu kādu putnēnu vai vāveri. Būdamas lieliskas kāpelētājas, tās var uzrāpties uz jumtiem. Reiz rudais kūmiņš bija uzrāpies uz Latvijas Nacionālās operas piebūves jumta.
  • Lapsa šķiet lielāka, jo tai ir kupls kažoks, kaut gan patiesībā pat ļoti liela lapsa sver tikai 8 kg, bet kaķis 7 kg.
  • Lai gan lapsa ir visēdāja, tās ierastākie medījumi ir peles, strupastes, zaķi, truši, uz zemes perējošie putni (un arī to olas), abinieki, sīki rāpuļi un zivis. Nereti lapsa ir vainojama sīko mājputnu pazušanā „bez pēdām”, jo tā savu medījumu aiznesusi uz midzeni mazuļiem. Tā itin veikli pārkāpj pāri sieta žogiem. Ogu laikā kūmiņš pamielojas arī ar tām. Dienā lapsa apēd 0,5–1 kg barības.
  • Rudenī vai ziemā biežāk var novērot, kā pļavā lapsa medī peles. Iepletusi ausis, tā nekustīgi sastingst. Pēc tam palecas augšup un, it kā nirstot ūdenī, aši ierokas sniegā un uzklūp saklausītajam grauzējam — pat tad, ja tas ir paslēpies zālē vai zem dziļa sniega.
  • Ejot vai rikšojot lapsas pēdu nospiedumi veido taisnu līniju, sauktu par auklu jeb šņori. Tādēļ par lapsu mēdz teikt — kūmiņš šņorē. Suņa pēdu virtene ir lauzta līnija.

Foto: gettyimages.com