Haskiji bieži vien redzēti filmās, velkot smagus pajūgus, palīdzot cilvēkiem pārvietoties sniegotās apkaimēs un paveicot īstus varoņdarbus. Taču viņi ir arī lieliski mājas mīluļi, labi saprotas ar bērniem un ir ļoti apķērīgi. Uzzini 7 faktus par haskijiem!

1. Piemēroti dzīvei aukstumā
Sibīrijas haskiji, kā jau vēsta sugas nosaukums, ir cēlušies Krievijas reģionā Sibīrijā. Suņu šķirne varētu būt vismaz 3000 gadu sena. Haskiji ir aktīvi, ātri un izturīgi, kā arī spēj dzīvot lielā aukstumā, tādēļ tie ir piemēroti kamanu vilkšanai ziemeļos. Ar laiku suņi no Sibīrijas ziemeļaustrumiem tika ievesti arī Aļaskā. Tur haskiji tika izmantoti kā transports “zelta drudža laikā”, kā arī lai piegādātu pastu attālākos ziemeļu ciematos un pilsētās.

2. Reti rej, bet bieži gaudo

3. Pajūgu vilcēji
Sibīrijas haskiji nav vienīgie ziemeļu suņi, kas piemēroti pajūgu vilkšanai. Mūsdienās īpaši populāri ir Aļaskas haskiji. Šķirne radusies no vairāku ziemeļu pajūgu suņu šķirņu krustojumiem. Tie ir ātrāki un spēcīgāki par saviem Sibīrijas radiniekiem. Atkarībā no kamanu suņu sporta sacensību veida atšķiras arī suņu skaits vienā pajūgā — 4, 10 vai pat 16. Sacensībās joprojām startē arī Sibīrijas haskiji, tomēr tie arvien biežāk tiek iegādāti kā mājas mīluļi, nevis sporta suņi.

4. Ātrākie pajūgu vilcēji — Aļaskas haskiji ir vērti vairāk nekā 10 000 eiro.

5. Gudri, bet ietiepīgi
Haskijiem nepieciešama liela fiziskā slodze. Ja tā netiek nodrošināta, suņi pārlieku lielo enerģiju liek lietā nedarbu pastrādāšanai un var pat aizmukt no mājām. Haskiji ir sabiedriski, ar spēcīgu bara instinktu, un tiem ir svarīgi būt daļai no bara vai ģimenes. Haskiji nav sargsuņi un izturēsies ļoti draudzīgi arī pret svešiniekiem, tomēr tie var būt agresīvi pret mazākiem dzīvniekiem. Šīs šķirnes suņi salīdzinoši slikti padodas dresūrai, ir stūrgalvīgi un ne vienmēr klausa saimniekam, kaut arī labi zina, kāda komanda tiek dota.

6. Kuplā aste guļot apsedz degunu un silda

7. Slavenie haskiji
Haskiji vairākkārt glābuši cilvēku dzīvību. Slavenākā glābšanas operācija notika 1925. gada ziemā Aļaskā, kad Noumas pilsētā izcēlās difterijas epidēmija, bet zāles slimības ārstēšanai bija beigušās. Pilsēta bija izolēta, jo ziemas laikā to sasniegt nebija iespējams. Lai glābtu pilsētiņas iedzīvotājus, tika izveidota pajūgu stafete ar 20 suņu pajūgiem, ko vadīja drosmīgi braucēji. Vairāk nekā 1000 kilometru tika pieveikti piecās diennaktīs, un zāles pilsētas iedzīvotāju glābšanai piegādāja laikus.

TEKSTS: DACE VESTERDĀLA
FOTO: GETTYIMAGES.COM