Tas, ka Saules un Mēness izmēri Zemes debesīs ir līdzīgi, ļauj šīs planētas iedzīvotājiem reizi pa reizei vērot vienu no aizraujošākajām parādībām — Saules aptumsumu, kad Mēness disks uz brīdi spēj aizsegt Saules disku.

Nejauša sakritība
Tā ir neparasta sakritība, ka Mēness, kura diametrs ir aptuveni 400 reizes mazāks par Saules izmēru, atrodas aptuveni 400 reizes tuvāk Zemei nekā Saule. Tieši tādēļ reizēm Mēness, atrodoties starp Zemi un Sauli, rada pilnu Saules aptumsumu. Papildus dažreiz iespējams novērot arī gredzenveida aptumsumu, kad Mēness disks ir nedaudz mazāks nekā Saule un tādēļ nespēj aizsegt visu zvaigznes disku. Tas ir tāpēc, ka Mēness ap Zemi neriņķo pa perfekti apaļu orbītu. Tā ir nedaudz izstiepta jeb elipsveida.
Kad Mēness atrodas vistālāk no Zemes jeb apogejā, tā diametrs ir nedaudz mazāks par Saules diametru. Ja Saules aptumsums sakrīt ar šo brīdi, tad, Mēnesim aizsedzot Sauli, veidojas spožs gredzens. Tādēļ šis aptumsums tiek dēvēts par gredzenveida. Mēness kļūst mazāks Tā kā Mēness katru gadu attālinās no Zemes par aptuveni 4 cm, ir skaidrs, ka pēc aptuveni 50 miljoniem gadu mūsu planētas iedzīvotāji varēs vērot tikai gredzenveida Saules aptumsumu, jo Mēness diska diametrs vienmēr būs mazāks par Saules disku.

Uz Saturna līdzīgi
Mēness nav vienīgais, kura diametrs planētas debesīs izskatās līdzīgs Saules izmēram. Šāda sakritība būtu vērojama arī tad, ja varētu stāvēt uz Saturna mākoņiem, kad Sauli debesīs aizsegtu gredzenotās planētas pavadoņi Prometejs un Pandora.

Interesanti!
Izrādās, ļoti senā pagātnē gredzenveida Saules aptumsumu uz Zemes nevarēja novērot, jo tad Mēness atradās tuvāk planētai. Visticamāk, karaliskais tiranozaurs tā arī nekad neredzēja “uguns gredzenu”.

TEKSTS: ARNIS GINTERS
FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS