Arī mēs šonedēļ esam patriotisku svētku noskaņās, tādēļ piedāvājam tev iepazīt Latvijas oficiālos un neoficiālos simbolus!

Karogs

Pirmoreiz sarkanbaltsarkano karogu pieminēja “Atskaņu hronikā” 1279. gadā, kurā minēti Cēsu kaujinieki, kas cīņā devušies, līdzi ņemot latviešu karogu. Vēlāk Otrajā pasaules karā strēlnieki izmantoja karogu sarkanbaltsarkanā krāsā. Karoga krāsas tika izmantotas dažādos pasākumos, pirms Latvija kļuva par neatkarīgu valsti. Arī svinīgajā proklamēšanas brīdī 1918. gada 18. novembrī karogs rotāja telpas. Visbeidzot 1921. gadā izdeva likumu par “Latvijas Republikas karogu un ģerboni”.

“Dievs, svētī Latviju!”

Latviešu tautai tik nozīmīgā dziesma savu statusu ieguva vairākus gadu desmitus pēc tās uzrakstīšanas, jo patiesībā tā tika radīta citam mērķim – pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Tā ir pirmā dziesma, kuras tekstā ir minēts vārds “Latvija”, un pirmoreiz publiski to nodziedāja 1873. gadā, taču par himnu tā kļuva 1920. gada 4. jūnijā, kad to nolēma Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Himnas autors Baumaņu Kārlis dzīvoja no 1835. līdz 1905. gadam. Tas nozīmē, ka viņš nepiedzīvoja to laiku, kad viņa dziesma ieguva himnas statusu.

Brīvības piemineklis

Pavisam neilgi pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas radās doma, ka vajadzētu uzcelt pieminekli, kurā attēlotu latviešu gadu simtiem ilgo cīņu par brīvību. 1929. gadā aicināja ziedot pieminekļa tapšanai un izdevās savākt ap 3 miljoniem latu. Pieminekļa autors bija tēlnieks Kārlis Zāle. 1931. gadā Brīvības piemineklim tika ielikts pamatakmens.

Divpunktu mārīte

Vai zināji, ka Latvijas nacionālais kukainis ir divpunktu mārīte? Sarkano kukaini ar melnajiem putniņiem pazīst gan mazi, gan lieli, tas bieži pieminēts latviešu tautasdziesmās. Spārnu sarkanā krāsa signalizē, ka mārīte spēj būt arī bīstama. Briesmu brīžos tā izdala dzeltenu smirdīgu šķidrumu, ar ko ir gana, lai mārīti nomedījušais putns to uzreiz nomestu.

Dzintars

To dēvē arī par saules akmeni, un visbiežāk dzintaru vētru laikā izskalo no jūras Kurzemes pusē. To lieto ne tikai rotu un suvenīru izgatavošanā, bet mūsdienās cilvēki iemanījušies no dzintara radīt kosmētiku, audumus un pat medikamentus. Vai zini, kas ir dzintars? Tie ir ļoti, ļoti sen sacietējuši sveķi, kas savulaik nonāca upēs, kas to tālāk ieskaloja jūrā.

Rupjmaize

Tā allaž bijusi latviešu nacionālais ēdiens un ir pieprasīta vēl mūsdienās. Daudzi smej, ka citur pasaulē rupjmaizi nepazīst, taču tā gluži nav – ļoti līdzīga maize ir arī dažās citās valstīs. Rupjmaize jeb rudzu maize ir iecienīta, jo dod daudz enerģijas, ir bagāta ar vitamīniem un šķiedrvielām. Senākos laikos pirms rupjmaizes likšanas krāsnī ar pirkstu uz tās uzvilka senču zīmes.

Jāņu siers

Siera siešana ir viena no senākajām Jāņu tradīcijām. Kopš 2015. gada Jāņu siers iekļauts arī Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā. Jāņu sieru gatavo no lauku piena, trekna biezpiena, sviesta un vistu olām. Neatņemamam siera sastāvdaļa ir arī ķimenes.

Kapu svētki

Nedaudz komiski, ka arī šāds pasākums kalpo par Latvijas simbolu 🙂 Taču varbūt brīnīsies mazāk, ja zināsi, ka reti kur pasaulē atzīmē līdzīgus svētkus. Tos svin jūlijā un augustā, lai ģimenes un radu lokā atcerētos aizgājušos. Gatavojoties svētkiem, tuvinieku kapus īpaši sakopj. Mūsdienās kapu svētki cieši saistīti ar kristietību.