Dziesmu “Klusa nakts, svēta nakts” mēdz dēvēt par Ziemassvētku himnu tās popularitātes dēļ. Uzrakstīta tieši pirms 200 gadiem, tā joprojām tiek dziedāta visā pasaulē. Šī dziesma ir tulkota vairāk nekā 140 valodās. 2011. gadā UNESCO to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Radusies Ziemassvētkos
Dziesma, kas stāsta par Jēzus Kristus dzimšanu, uzrakstīta 1818. gada 24. decembrī un tajā pašā dienā – pusnakts misē Svētā Nikolasa baznīcā Oberhofā pie Zalcburgas, Austrijā – to atskaņoja abi tās autori: mācītājs Jozefs Mors un mūzikas skolotājs Francs Ksavers Grūbers. Viņiem piebalsoja koris, kas atkārtoja vārdus “Jēzus silītē dus” pēc tam, kad tos bija nodziedājuši autori. Jozefs Mors pasaulslavenās dziesmas vārdus uzrakstīja 1816. gadā, bet tikai pēc diviem gadiem savam draugam palūdza uzrakstīt melodiju. Tā tika sakomponēta ģitārai un pirmoreiz, svinot Kristus piedzimšanas svētkus, dievnamā izskanēja tieši ģitāras pavadījumā. Ģitāra, uz kuras tā sakomponēta, apskatāma Franca Grūbera muzejā Haleinā Austrijā.

Dziedošās ģimenes
Dziesmas autori nevarēja iedomāties, ka “Klusa nakts, svēta nakts” kļūs tik populāra. Patiesībā viņi paši to nemaz nepopularizēja. Divām dziedošajām
ģimenēm dziesmas vārdus un notis iedeva ērģeļu meistars Karls Maurehers, kurš tās atrada uz ērģelēm, kad laboja instrumentu. Straseru ģimene šo dziesmu pirmoreiz nodziedāja 1832. gada decembrī Leipcigā. Savukārt Reineru ģimene 1839. gadā to “aizveda” uz Ņujorku Amerikā.

Francs Grūbers

Noslēpums atklāts!
Kad dziesma kļuva populāra Eiropā, tās vārdu autors Jozefs Mors jau bija miris, bet mūzikas autora vārdu neviens nezināja. Francs Grūbers uzrakstīja mūzikas profesionāļiem Berlīnē vēstuli, kurā izstāstīja patiesību, bet viņam neticēja. Tolaik uzskatīja, ka melodijas autors ir Haidns, Bēthovens vai Mocarts. Tikai 1994. gadā tika atrastas ar Jozefa Mora roku pierakstītas notis un vārdi, nošu lapas malā bija minēts arī mūzikas autors.

TEKSTS, FOTO: NO REDAKCIJAS ARHĪVA