Nu pienācis laiks tuntuļoties cepurēs, šallēs, cimdos un apaut kājas siltās zeķēs un zābakos. Tieši šajā laikā vari novērot, kuras ķermeņa daļas ir visjutīgākās pret aukstumu.

Sargā svarīgos orgānus
Vai esi ievērojis, ka tad, kad ārā ir auksts un arī mājas ātrāk atdziest, vēsā istabā salst rokas un kājas, bet pārējais ķermenis ir silts. Uzturoties vēsumā, cilvēka ķermenis cenšas nemitīgi uzturēt stabilu temperatūru, ko nodrošina asins cirkulācija un tauki. Kad aukstums sāk pārņemt ķermeni, organisms cenšas pasargāt un sasildīt dzīvībai svarīgos orgānus, piemēram, sirdi, aknas, smadzenes vai plaušas. Rokās un kājās asinsvadi sašaurinās, tā aizturot lielāko daļu asiņu rumpja daļā un galvā, kur atrodas svarīgie orgāni. Nemainīgā ķermeņa temperatūras uzturēšanā iesaistās arī tauki, kas aiztur siltumu. Savukārt uz plaukstām un pēdām tauku ir maz, tāpēc tās atdziest ātrāk un kļūst vēsas.

Vasarā – otrādi
Pretēji mēdz notikt vasarā, kad tu dodies peldēt – ejot ūdenī, pēdas nesalst pat ne tuvu, cik vēders. Šim fenomenam ir vairāki skaidrojumi – pirmkārt, tā kā pēdas nesargā kādu nozīmīgu orgānu, tās pret aukstumu ir izturīgākas nekā rumpja daļa. Otrkārt, brīdī, kad ej ūdenī, uz pēdām gulst diezgan liela slodze, bet vēders ir atslābināts. Varbūt esi ievērojis, ka sitiens pret sasprindzinātu roku ir mazāk sāpīgs nekā tad, kad tā ir atslābināta. Līdzīgs princips darbojas arī uz temperatūru. Svarīgi, ka pēc kājām ūdens līmenis sasniedz vietu, kur atrodas urīnpūslis un dzimumorgāni, ko organisms ļoti cenšas pasargāt no apsaldēšanās, tāpēc jostasvietas rajonā aukstumu izjūti vairāk.

TEKSTS, FOTO: NO REDAKCIJAS ARHĪVA