Tas tev noteikti jāzina! 6 jautājumi. 6 atbildes.

Kur radās adventes vainags?

Adventa laika simbols ir vainags ar četrām svecēm, un katru no tām iededz attiecīgajā decembra svētdienā. Nostāsti vēsta, ka pirmais adventes vainags esot izgatavots Vācijā 1839. gadā. Tas esot noticis patversmē, kur mituši bāreņi un grūti audzināmi bērni. Mācītājs
izrotājis telpu, pie griestiem piekarot koka krustu, dekorētu ar egļu zariem. Un tajā saspraustas 23 svecītes, lai katru dienu, gaidot Ziemassvētkus, pa vienai varētu iedegt.

Kāpēc vainagā pin skujas?

Vainagu pīšanas tradīcija ir ļoti sena. Tā piekopta jau pirms Kristus dzimšanas, un tos pinuši senie ēģiptieši, ķīnieši un ebreji. Ne velti arī mūsdienās (tāpat kā senatnē) vainagus biežāk pin no egļu u priežu skujām, jo šo mūžzaļo koku zari simbolizē dzīvības uzvaru pār
ziemu, laiku, kad šķiet, ka viss ir aizmidzis un miris. Savukārt aplis simbolizē mūžību – tam nav ne sākuma, ne gala.

Kurš izdomāja adventes kalendāru?

Adventes kalendārs ir sens veids, kā skaitīt dienas, kas atlikušas līdz Ziemassvētkiem, un tā pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā. Taču tiek uzskatīts, ka pirmo mūsdienu adventa kalendāru izdomājusi vāciete Langas kundze. Nostāsti vēsta, ka viņas dēlēns Gerhards tik daudz un bieži esot jautājis par Ziemassvētkiem – kad tie būs un cik ilgi vēl jāgaida, ka mamma izveidojusi speciālu kalendāru ar atveramiem lodziņiem un cipariņiem. Tur, aiz durtiņām, slēpās viens cepumiņš.Kad Gerhards izauga liels, viņš sāka masveidā ražot līdzīgus kalendārus. Tā viņa bērnības piedzīvojums kļuva par īstu biznesu.

Kā radās korāļi?

Ziemassvētku korāļi ir īpašas dziesmas, kuras pazīstamas visā pasaulē. Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu „korālis” apzīmēja priecīgu un līksmu dziesmu. To parasti dziedāja dažādos auglības rituālos un citos pagānu jeb neticīgo svētkos. Arī ziemas saulgriežos, svinot gada īsāko dienu,
senie ķelti dziedāja korāļus. Taču pamazām šīs dziesmas iepatikās arī kristiešiem, un viņi iekļāva savos dievkalpojumos šīs vienkāršās melodijas, bet pagānu tekstus aizstāja ar Bībeles tekstiem.

Kāpēc Ziemassvētkos jāveļ bluķis?

Viena no svarīgākajām seno latviešu Ziemassvētku tradīcijām ir bluķa vilkšana. Vai zini, kā to dara? Ozolkoka bluķi sagādāja jau pirms svētkiem, tā abos galos iestiprināja striķi. Simboliski bluķa jeb ķūķu vakarā mēģināja atdarināt saules gaitu. To veļ no mājas uz māju,
no sētas uz sētu un beigās sadedzina, tā simbolizējot jauna saules gada sākumu un pašu sauli. Vēl ir uzskats, ka, veļot bluķi no mājas uz māju, tiek savāktas visas vecā gada likstas un neveiksmes, lai, ieejot jaunajā gadā, tās nebūtu jānes līdzi.

Kā greznot māju?

Lai svētkos izgreznotu māju, senie latvieši bieži darināja puzurus no salmiem vai kaltētām niedrēm. Daudzi tic, ka puzurs palīdz atbrīvot telpu no sliktām enerģijām, taču to mēs nevaram pārbaudīt 🙂 Lai vai kā – tas izskatās skaisti. Bet pats puzura gatavošanas process ir ļoti meditatīvs. Izmēģini arī tu! Dekorē ar krāsainām dzijām vai putnu spalvām gluži tāpat, kā to darīja senie latvieši.
Skaties, kā top puzuri un „saulītes” no kartupeļiem un
salmiem:

www.youtube.com/watch?v=T-
LuJyv3PIY

FOTO: gettyimages.com, wikipedia.org