Katram var gadīties smagāka trauma nekā nieka nobrāzums. Piemēram, nodarbojoties ar kādu sporta veidu un nokrītot, var rasties kaula lūzums, kura sadziedēšanai būs jāmeklē ārsta palīdzība un kādu laiku jāsadzīvo ar ģipsi.

Palīdz pareizi sadzīt
Kad pēc smaga kritiena tiek lauzts kauls, muskuļi un saites, kas tam atrodas apkārt, nobīda lauztā kaula daļas prom vienu no otras. Kauli paši nespēj kā magnēti atkal saplūst kopā un sadzīt, tādēļ ārsts lūzušā kaula posmus precīzi saliek atpakaļ savās vietās gluži kā puzles gabaliņus. Kad kauli ir atlikti savā ierastajā vietā, lauzto vietu ieģipsē, lai neļautu lauztajiem kauliem atkal nostāties nepareizi. Lauztajai vietai tiek uztaisīts rentgens, lai ārsts redzētu, vai kauli ir salikti pareizi. Taču, ja kaulus nesaliek tā, kā tas ir bijis iepriekš, kauli saaug nepareizi un ilgāk dzīst. Turklāt nepareizi sadzijušu lauzto roku, kāju vai pirkstu būs grūtāk kustināt.

Ģipsis ir jānēsā tik ilgi, līdz kauli ir pilnībā sadzijuši. Kaulu dzīšanas ilgums ir atkarīgs no cilvēka vecuma — jo jaunāks pacients, jo ātrāk kauls sadzīs. Parasti kauls dzīst no trijām līdz sešām nedēļām.

Viegli uzlikt
Senāk ģipša uzlikšana uz lauztās vietas bija laikietilpīgs process. Ģipsi taisīja no marles un ģipša pulvera, ko lika kārtu kārtās, pirms novietoja uz lauztās ķermeņa daļas. Taču mūsdienās tas ir vienkārši — ārsts jau gatavu ģipša saiti izņem no iepakojuma, iemērc ūdenī, uzliek uz lauztās ķermeņa daļas un apsaitē to ar marli. Jau pēc piecām vai desmit minūtēm ģipsis ir sakaltis. Visbiežāk ģipsi liek uz rokām, kājām un pirkstiem. No kājas pirkstiem parasti ieģipsē tikai īkšķi, kas ir svarīgākais, jo ir atbildīgs par līdzsvaru. Pārējos pirkstus apsien ar fiksējošu leikoplastu un piesaitē citiem pirkstiem, lai tie nekustētos un sadzītu pareizi.

TEKSTS, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS