Arvien biežāk internetā vari novērot bildes, kas kustas, taču nav video. Parasti tie ir veidoti īpašā faila veidā “.gif” (saīsinājumā no angļu valodas “grafikas apmaiņas formāts”), tādēļ arī tie iesaukti par gifiem.

Rada interneta vajadzībām
Īpašo failu veidu kāda datorkompānija pasaulei darīja zināmu jau 1987. gadā, taču pētnieki tic, ka to firmas darbinieks Stīvs Villits varētu būt izgudrojis jau krietni agrāk. Galvenais gifa mērķis bija nevis kustīgu bilžu ieviešana, bet gan krāsu kvalitātes saglabāšana pēc tam, kad tās ievietotas interneta vietnēs, kuras pieprasa, lai attēla apjoms nebūtu pārāk liels.
Izgudrotā īpašā attēla kodēšanas sistēma nu to ļāva. Bieži “.gif” failu formātā firmas veido savus krāsainos logo. Tā viņi panāk, lai nezustu attēla kvalitāte, taču fails būtu tik mazs, ka to varētu pievienot teju jebkurā dokumentā vai e–pastā.

Gifi kļūst kustīgi
Mūsdienās gifus steidz izmantot arī jaunieši un datormākslinieki, radot kustīgas bildītes, kuras internetā var ievietot parasto attēlu vietā tādās vietnēs, kur video ievietošana nav paredzēta. Šādu failu iespējams izveidot dažādās datorprogrammās, piemēram, “Photoshop”, vai pat tiešsaistē internetā. Tos veido gan no paša zīmētiem zīmējumiem, gan izgriežot atsevišķus kadrus no mīļākajām filmām, multenēm vai video sižetiem. Daudzi mākslinieki tā kļuvuši populāri. Nu jau pasaulē atzīts ir Sačins Tens, kas veido reklāmas pat sporta firmai “Adidas” un šad tad ilustrē žurnālu “New Yorker”.

PAULS ROBERTSONS nāk no Austrālijas un mēdz ilustrēt arī dažādas videospēles.

TEKSTS, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS