Piparkūku vēsture ir ļoti sena un interesanta. Uzzini, kā radušās piparkūku mājiņas un kāpēc sākotnēji piparkūkas varēja atļauties tikai bagāti cilvēki!

  • Piparkūkas radušās jau pirms 5000 gadiem Tuvajos Austrumos. Ēģiptes faraonu galmos tās sauca par medus raušiem. Romā piparotie medus cepumi bija īpaša delikatese – mīlestības simbols, līdzīgi kā mūsdienās šokolāde. Piparkūkas bieži cepa sirds formā un pasniedza kāzās vai nozīmīgiem viesiem.
  • Piparkūku mīklā lika kanēli, muskatriekstu, krustnagliņas, ingveru, kardamonu, koriandru, melnos un smaržīgos piparus un pūdercukuru. Sastāvdaļas tika piegādātas no visām pasaules malām, tāpēc tās bija ļoti dārgas un pieejamas tikai bagātiem cilvēkiem.
  • Nirnberga kļuva pazīstama kā piparkūku galvaspilsēta, jo tieši tur sāka cept mīkstās piparkūkas. To radīšanai tika pieaicināti labākie cepēji, amatnieki, kas izgrieza sarežģītas koka formas, un mākslinieki, kas piparkūkas rotāja.
  • Eiropu ar piparkūkām iepazīstināja mūks Nikopoles Gregorijs, kas piparkūku cepšanas iemaņas ierādīja mūkiem klosteros Francijā 992. gadā. Ar garšvielām bagātās medus kūkas pārdeva klosteru aptiekās, jo tām piedēvēja dziedinošas īpašības. Mūki piparkūkas gatavoja svēto un eņģeļu formās, kas populāras līdz pat mūsdienām.
  • Pamazām medus, miltu un aromātisko garšvielu plācenīši nonāca turīgo aristokrātu mājās un kļuva par tirdziņu gardumu. Tās tika nestas mājās kā piemiņas lietas, ar tām dekorēja istabas un Ziemassvētku eglītes.
  • Vairākās Eiropas valstīs piparkūku cepšana kļuva par amatu. Pirmie 14 oficiāli atzītie piparkūku cepšanas meistari Eiropā savu ģildi izveidoja 1643. gadā Vācijā. Divus gadus vēlāk tika izdoti speciāli “piparkūku statūti”, kas strikti noteica ar piparkūkām saistītos jautājumus, piemēram, ka pārdot piparkūkas var tikai tie, kam pieder krāsns.
  • Piparkūku cilvēciņus esot izgudrojusi Anglijas karaliene Elizabete I (1533−1603). Viņa likusi piparkūkās atveidot savus galminiekus un katram to pasniegusi kā dāvanu svētkos.
  • Piparkūkas kalpoja kā savdabīga grāmata vai laikraksts. Tika cepti imperatoru, karaļu un ķeizaru portreti, attēloti svarīgi politiski un sabiedriski notikumi, piemēram, pirmais tvaikonis Donavā.
  • Piparkūku mājiņa radās 19. gadsimtā, iedvesmojoties no Hansa Kristiana Andersena pasakas “Ansītis un Grietiņa”, kurā brālītis un māsiņa apmaldījās mežā un nonāca pie raganas mājiņas, kas celta no piparkūkām un saldumiem.