Dakšiņa gan ar diviem, gan četriem zariem bija pazīstama jau Senajā Grieķijā un Romā, tomēr tās lietošanas paradumi Eiropā izplatījās daudz, daudz vēlāk.
Lasi tālāk >>
Savādi un reizēm nesaprotami melnbalti zīmējumi. Kā un kāpēc tie radušies? Izrādās, aiz šīm zīmēm slēpjas gadsimtiem sena un neparasta rakstība.
Lasi tālāk >>
Februāris ir īsts pētniecības mēnesis! Skaidrojām, kā darbojas vulkāni, izzinājām vienu no cilvēka superspējām – imunitāti, iepazinām murkšķi, ielūkojāmies privātdetektīva darba aizkulisēs un uzzinājām vēl citas aizraujošas lietas!
Lasi tālāk >>
Lorēns Simonss ir pasaulē jaunākais brīnumbērns, kuram 9 gadu vecumā izdevies pabeigt mācības universitātē. Noskaidro vairāk par ģeniālo puisēnu – kuras ir viņa mīļākās datorspēles un kā sauc viņa četrkājaino draugu!
Lasi tālāk >>
Nav nekāds noslēpums, ka cilvēka ķermeni asinsvadu ir… daudz! Lasi un uzzini, cik tieši!
Lasi tālāk >>
Vai tu kādreiz esi paviesojies Latvijas Nacionālajā operā un baletā? Varbūt esi arī ievērojis, ka zāles griestus rotā varena lustra? Lai gan spuldzītes nomainīšana šķiet diezgan vienkāršs darbiņš, izrādās, operas un baleta namā tas ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process.
Lasi vairāk >>
Tuvojas pavasaris, un tas nozīmē, ka arī vērienīgi pērkona negaisi ar pamatīgiem zibens uzplaiksnījumiem nav aiz kalniem. Uzzini 7 interesantus faktus par šo dabas parādību!
Lasi tālāk >>
Jenots un jenotsuns, lai gan pēc nosaukuma diezgan līdzīgi, patiesībā uzvedas pavisam atšķirīgi. Turklāt – tikai viens no tiem sastopams pie mums Latvijā.
Lasi tālāk >>
Jau esam pieraduši, ka Brīvības piemineklis atrodas pašā Rīgas centrā, tomēr sākumā tam bija ieplānotas arī citas vietas. Uzzini, kuras tās bija!
Lasi tālāk >>
Visiem ir zināms — lai brauktu sabiedriskajā transportā, par braucienu ir jāsamaksā. Taču daži to darīt nevēlas un biļeti nepērk. Viņus ierasts dēvēt par zaķiem. Noskaidrosim, kāpēc tā!
Lasi tālāk >>
Bīna kungs mums ir pazīstams ar savādajām izdarībām un smieklīgo mīmiku. Misters Bīns ir populārākais mēmais tēls kopš Čārlija Čaplina laikiem.
Lasi tālāk >>
Pieaugušie katru mēnesi daļu no savas darba algas nemaz nesaņem. Tā tiek ieskaitīta valsts kasē un tos sauc par nodokļiem. Noskaidro, kāpēc tie jāmaksā!
Lasi tākāk >>
Kad biji pavisam maziņš, mamma tev mācīja, ka kaķītis saka “ņau”, bet sunītis — “vau”. Taču dažādās valodās dzīvnieku skaņas atdarina citādi. Un bieži šīs skaņas pat nav līdzīgas tām skaņām, kuras rada pats dzīvnieks. Piemēram, kaķa “ņau” angliski runājošajās valstīs atdarina kā “meow”, Francijā — “miaou”, Itālijā — “miau”, Turcijā — “miyav”, bet Japānā — “nyaa”.
Lasi tālāk >>
Pats pirmais skrejritenis tika izgudrots vairāk nekā pirms 100 gadiem ar mērķi pārvietoties ātrāk. Noskaidro, kurš to radīja!
Lasi tālāk >>
Olu baltuma un cukura cepuma recepte rakstos pirmo reizi minēta 1604. gadā, to pierakstījusi lēdija Eleonora Fetipleisa. Tiesa, nekāds īpašais nosaukums šim našķim netika dots. Bet, kā zināms, kurš pirmais nosauc vārdā kādu lietu, tas arī saņem slavu un godu.
Lasi tālāk >>
Kopš pirmais aifons piedzīvoja savu uznācienu, pagājuši jau 12 gadi. Lasi un noskaidro, kāds bija pirmais modelis!
Lasi tālāk >>
Salas nosaukuma rašanās stāstā zaķiem patiešām ir nozīmīga loma. Lasi un noskaidro – kāda!
Lasi tālāk >>
Pūkainie cālēni nav vienīgie, kas izšķiļas no olām. Tieši tāpat pasaulē nāk arī… čūskas! Taču kā lokanajam rāpulim tas ir pa spēkam? Noskaidrosim!
Lasi tālāk >>
Pirmā grāmata “Vinnijs Pūks” par Simtjūdžu meža iemītniekiem tika publicēta 1926. gadā. Stāsta varoņi Pūks, Tīģerēns, Sivēns, Ēzelītis bija autora Alana Aleksandra Milna dēla rotaļlietas. Arī autora dēlēns Kristofers ticis stāstā kā Kristofers Robins.
Lasi tālāk >>
Par simfonisku orķestri sauc tādu, kurā spēlē visas instrumentu grupas – stīgu, pūšamie, sitamie, taustiņinstrumenti. Noskaidro, kā tas radies!
Lasi tālāk >>
Augsta temperatūra, drebuļi, sāpes muskuļos un nespēks. Šie ir tikai daži no nejaukās slimības gripas simptomiem.
Lasi tālāk >>
Nepareiza skaņu un vārdu izruna maziem bērniem ir dabiska parādība. Taču tieši “r” skaņu bērni iemācās runāt pēdējo. Kāpēc tā?
Lasi tālāk >>
Zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu, starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām.
Lasi tālāk >>
Jau senatnē cilvēki izdomāja dažādas mērvienības, lai varētu noteikt precīzu vielas un lietas daudzumu vai garumu. Mūsdienās visas agrāk lietotās mērvienības nemaz neizmanto, piemēram, vairs nemēra olektīs, stopos, siekos, birkavos utt. Tomēr zirgspēks ir saglabājies.
Lasi tālāk >>
Dzīvnieku pasaulē mīt talantīgi mednieki, kas sevis izvēlētu upuri spēj noķert neticami zibenīgi. Taču ne vienmēr noteicošais ir pārvietošanās ātrums. Lasi un noskaidro, kādus viltīgus paņēmienus dzīvnieki liek lietā, lai tiktu pie kārotā loma.
Lasi tālāk >>