Zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu, starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām.

Milzu dzirkstele
Spēcīgas gaisa strāvas mākoņos izraisa lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, tā radot elektriskos lādiņus. Starp lādiņiem uzzibsnī milzīga dzirkstele, ko mēs saucam par zibeni. Zibens šautras temperatūra ir augstāka pat par temperatūru uz Saules virsmas. No milzīgā karstuma, kas izdalās zibens rezultātā, tuvējais gaiss strauji izplešas un izraisa pērkona dārdus. Pērkons un zibens ir vienlaicīgas parādības, bet gaisma izplatās ātrāk nekā skaņa. Tādēļ vispirms redzi zibeni un tikai tad dzirdi pērkona grāvienu.

Vikingi ticēja, ka zibens ir dieva Tora mestais veseris. Savukārt pērkons ir Tora ratu riteņu rīboņa.

Pērkona negaiss vasarā
Latvijā pērkona negaiss visbiežāk ir no maija līdz augustam karstās un tveicīgās dienās. Datu analīze daudzu gadu garumā rāda, ka maijā, jūnijā, jūlijā un augustā pērkona negaiss Latvijā ir 3–5 dienās mēnesī. Ir bijuši gadi, kad šī neomulīgā parādība novērota pat 16–17 dienās mēnesī! Iztēlojies, cik bailīgi būtu dzīvot Ugandas pilsētā Tororo Āfrikā. Tur negaiss ir vidēji 255 dienās gadā!

Iesper ziemā
Rudenī un ziemā pērkona negaiss ir salīdzinoši retāk, tomēr tā Latvijā nav pavisam neierasta dabas parādība. Arī ziemas mēnešos gandrīz katrā novērojumu stacijā reģistrēts pērkona negaiss. Visbiežāk pērkona negaiss novērojams, kad teritoriju šķērso aktīvās atmosfēras frontes vai arī te strauji ieplūst aukstās gaisa masas. Turklāt lielākā daļa zibens spērienu ziemā notiek piekrastes rajonos. Tas ir tādēļ, ka ūdens Baltijas jūrā un Rīgas līcī vēl ir silts un, ienākot aukstām gaisa masām, veidojas liela temperatūras starpība. Tas veicina pastiprinātu gubu– lietus mākoņu veidošanos virs jūras, nesot zibeni un pērkona dārdus.

TEKSTS, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS