Salas nosaukuma rašanās stāstā zaķiem patiešām ir nozīmīga loma. Lasi un noskaidro – kāda!

Zaķusala, līdzīgi kā citas Daugavas salas, izveidojusies, kopā saplūstot vairākām salām. Vecākās no tām ir Fridriķa sala un Zaķusala. Pastāv liecības, kas atklāj, ka Fridriķa sala tikusi apdzīvota jau 17. gadsimtā. Salas iedzīvotāji pārsvarā bijuši zvejnieki, kas kā galveno pārvietošanās līdzekli, lai nokļūtu uz sauszemes, izmantoja laivas un kuģīšus. 19. gadsimtā abas salas jau bija pilnībā saplūdušās un Fridriķa salas daļa tika pieskaitīta pie Zaķusalas.

Teika par zaķiem

Vienas salas teritorijas, proti, Zaķusalas, nosaukums radies, jau pirms tā bijusi apdzīvota. Teika vēsta, ka Zaķusalā piestājuši plostnieki, lai pārlaistu nakti. No sakurtā ugunskura aizdegusies zāle. Degošajā zālē no visām pusēm sākuši lēkāt zaķi. Šo skatu uzskata par cēloni salas nosaukumam.

Ugunsdzēsēju karogs

Protams, nav oficiālu ziņu, kas apliecinātu šīs teikas patiesumu. Tomēr fakts, ka aprakstītā aina tikusi iemūžināta arī uz 1905. gadā nodibinātās brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības karogiem, liek aizdomāties. Vienības karogus rotāja pāri ugunskuram lecošs zaķis, un tā tika izveidota, jo nebija neviena cita, kas laikus varētu dzēst salā radušos ugunsgrēkus. Ugunsdzēsēju nams atradās aptuveni tajā vietā, kur šodien slejas Latvijas Televīzijas ēka.