Visiem ir zināms — lai brauktu sabiedriskajā transportā, par braucienu ir jāsamaksā. Taču daži to darīt nevēlas un biļeti nepērk. Viņus ierasts dēvēt par zaķiem. Noskaidrosim, kāpēc tā!

Bailīgs un ātrs

Garauša vārds tiek lietots vairākos izteicienos, un tam
piedēvētas dažnedažādas īpašības, kas piemīt arī bezbiļetniekiem. Piemēram, viņi noteikti ir “bailīgi kā zaķi”, jo sabiedriskajā transportā parasti vērīgi un satraukti pēta, vai nākamajā pieturā neiekāps kontrolieri un viņus nesodīs. Zaķim nereti tiek piedēvēts arī gļēvums. Vēl kāda īpašība, kas piemīt zaķim, ir veiklība un ātrums, lai aizbēgtu no vajātājiem. Dažreiz arī bezbiļetnieki, satiekot kontroli, laižas lapās. Ne velti latviešu valodā ir teiciens “cilpo kā zaķis”, ko saka par ātriem skrējējiem, un “auties zaķa pastalās”, kas nozīmē bēgt bez apdomāšanas.

Kāposta sēklu meklētājs

Savu versiju, kāpēc bezbiļetniekus dēvē par zaķiem, pasakā “Zaķa kāposti” izteikusi arī rakstniece Anna Sakse. Pasaka pirmoreiz izdota grāmatā “Pasakas par ziediem” 1966. gadā. Tā stāsta par garausi, kuram tā iegaršojās skābēti kāposti, ka viņš pavasarī nolēma braukt uz Rīgu pēc kāpostu sēklām. Zaķim gan nebija naudas, tādēļ vilcienā viņš brauca bez biļetes, baidīdamies un slēpdamies no konduktoriem. Garausis pēc brauciena palielījās visam mežam, kā bez biļetes aizbraucis uz Rīgu, un kopš tā laika bezbiļetniekus dēvējot par zaķiem.

TEKSTS: DACE UTINĀNE