Vai arī tev vasarā gadījies ieskriet pļavā basām kājām un – auč! – sajust sāpīgus dzēlienus? Iespējams, tev gadījies uzskriet nātrēm…

Pavisam aug aptuveni 30–45 nātru sugas, taču Latvijā sastopamas divas izplatītākās, proti, lielā nātre un sīkā nātre. Tām abām uz lapām un stublājiem ir dzeļmatiņi. Pieskaroties tie darbojas kā adatas, ādā ievadot ķīmiskas vielas. Zinātnieki ir izpētījuši, ka nātru inde sastāv no tādām ķīmiskām vielām kā histamīns, serotonīns un acetilholīns, kas, nonākot saskarsmē ar cilvēka ādu, rada iekaisumu, apsārtumu, niezi un pat sāpes. Citur augošo nātru sugu indē zinātnieki pat atklājuši vīnskābi, skābeņskābi un skudrskābi, kas izraisa daudz ilgstošākas sāpes.

Nātres lieto arī uzturā

Veselīgās nātres
Pastāv arī vairāki līdzekļi, kā dziedināt nātru dzēlienus. Sena metode ir sadzeltajai vietai uzlikt ceļmallapu. Tomēr pieredze rāda, ka tas palīdz pavisam maz. Par vienu no efektīvākajām dzēliena radīto nepatīkamo sajūtu novērsējām uzskata pretniezes ziedes, kas bloķē histamīna iedarbību. Tā kā histamīns nav vienīgā nātru indes sastāvdaļa, tad arī ziede sāpes tikai atvieglos, bet ne pilnībā novērsīs.
Taču nātres nav tikai kaitējošas nezāles. Tās ir ļoti veselīgas un ieteicamas iekļaut uzturā. Nātres ir lielisks kalcija, magnija, dzelzs un kālija avots, un to sastāvā esošā C vitamīna ir daudz vairāk nekā citronos. Lai nātres nekostu, jaunās nātru lapiņas sablenderē, bet vecākās — noplaucē karstā sālsūdenī. Tādas tās var droši likt veselīgos salātos, zupās un mērcēs.

TEKSTS, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS