Uzzini, vai Saule tikai spīd vai arī deg!

Šķiet gluži pašsaprotami – ja reiz Saule ir karsta, uz tās notiek degšana. Līdz pat 20. gadsimta sākumam nebija īsti skaidrs, kāpēc Saule spīd un rada siltumu. Daži domāja, ka uz Saules ir milzīgs daudzums akmeņogļu. Pastāvēja versijas, ka zvaigzne Saule veidota no lēni atdziestoša šķidruma. Bija pavisam pārdroši minējumi, piemēram, ka uz tās aug īpaši koki, kurus cērt un dedzina Saules iedzīvotāji. Pēdējā versija mūsdienās šķiet pavisam neticama, taču pārējās bija it kā zinātniskas un pieņemamas. Tikai tām piemita kāds trūkums – visi šie degošie resursi izsīktu ļoti ātri. Saules mūžs tad nepārsniegtu dažus desmitus miljonu gadu, kas bija pretrunā ar to, cik ilgi jau pastāv Zeme un Saule.

15 miljonu grādu karsts
20.gadsimta sākumā zinātne iepazina radioaktivitāti. Tāpēc sākotnēji par Saules enerģijas avotu uzskatīja radioaktīvo sabrukšanu, bet jau 1920. gadā fiziķis sers Artūrs Edingtons izvirzīja jaunu teoriju, kura skaidroja, ka Saules kodola lielais blīvums un augstā temperatūra nodrošina vidi īpašam degšanas procesam – kodolsintēzei. Jāatceras, ka Saule un arī citas zvaigznes pamatā sastāv no ūdeņraža. Ūdeņradis ir zvaigžņu degviela. Saules kodolā temperatūra pārsniedz 15 miljonus grādu un blīvums ir 150 reižu lielāks nekā ūdenim. Tas nozīmē, ka ūdeņraža atomu kodoli atrodas tik tuvu, ka tie tiek saspiesti kopā, izveidojot smagāku elementu hēliju. Tiek sagrauti atomi – no kodola tiek izspiesti elektroni. Reakcijas rezultātā atbrīvojas milzīga enerģija.
Īsi sakot, Saules kodols ir milzīgs reaktors, kurā deg ūdeņradis, veidojot hēlija pelnus. Kad ūdeņraža rezerves kodolā būs izsmeltas, tad mūsu zvaigzne tuvosies savas dzīves noslēgumam. Tas gan nenotiks agrāk kā pēc dažiem miljardiem gadu.

Bīstams starojums
Interesanti, ka kodolā dzimusī enerģija nemaz tik viegli netiek ārā no Saules, un tas ir labi mums – dzīvībai uz Zemes, jo šis starojums būtu nāvējošs. Sīksīkām daļiņām fotoniem, kas nogādā enerģiju līdz Saules virsmai, no kuras tā brīvi aizplūst kosmosā, ir simtiem tūkstošu gadu jācīnās, lai izlauztos no blīvā un karstā kodola. Šīs cīņas rezultātā enerģija kļūst mazāk agresīva, un dzīvība uz Zemes var priecāties par patīkamo siltumu un gaismu.

TEKST, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS