Mēs bieži vien ikdienā lietojam dažādus teicienus, kuriem nezinām nozīmi. Tad noskaidrosim, kāpēc žurnālus, kas atspoguļo slavenu cilvēku dzīves nedienas, jeb “dzelteno presi” tā sauc.

Šokēja ar virsrakstiem
“Dzeltenās preses” pirmsākumi nav pat īsti saistīti ar slavenībām. Senāk, kad vēl nebija televīzijas un radio tikai sāka savu uzvaras gājienu, ļaudis par notiekošo uzzināja no avīzēm. 19. gadsimta 90. gados ASV lielākajās pilsētās sākās imigrantu pieplūdums, un avīžu izdevēji nolēma izmantot šo iespēju — palielināt ienākumus un pārdot pēc iespējas vairāk avīžu. Tolaik Ņujorkā izdeva divas ietekmīgas avīzes — “Ņujorkas Pasaule” un “Ņujorkas Žurnāls”. Šīs abas avīzes savā starpā bija sīvas konkurentes, un, lai iegūtu lielāku lasītāju skaitu, abu avīžu pirmajās lapās bija uzrakstīts kāds neticams un šokējošs virsraksts, kas piesaistīja lasītāju uzmanību. Daži no avīžu publicētajiem rakstiem varēja pat neatbilst patiesībai vai tie bija krietni piepušķoti. To redaktori darīja, lai pēc iespējas vairāk piesaistītu lasītājus un aicinātu tos nopirkt avīzi.

Aizsākas ar komiksu
Bet kāds šim avīžu karam bija sakars ar dzelteno krāsu? Pavisam vienkārši — avīžnieki nolēma savus izdevumus paspilgtināt ar komiksu. Lai izlīdzinātu savu avīžu karu, abās avīzēs sāka publicēt vienu un to pašu komiksu — dzeltenā puisīša piedzīvojumus. Turklāt citās avīzēs komiksus nepublicēja — gan “Ņujorkas Pasaule”, gan “Ņujorkas Žurnāls” bija pirmās avīzes, kas sāka komiksu publicēšanu.D zelteno puisīti sauca par Mikiju Duganu.
Viņš bija plikpaurains zēns, kas staigāja basām kājām un valkāja garu dzeltenu kreklu. Komiksi bija veidoti ar humoristisku pieskaņu un ātri vien piesaistīja milzīgu lasītāju interesi par dzeltenā puisīša Mikija nedienām. Drīz vien cilvēki abas avīzes ar šokējošajiem virsrakstiem pirmajās lapās sāka saukt par “dzeltenā puisīša preses izdevumiem”, bet laika gaitā šo terminu saīsināja un teica “dzeltenā prese”, tādā veidā norādot uz Ņujorkas komiksu avīzēm.

TEKSTS, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS