Lieldienas jau gandrīz klāt! Mēs prātojām, kā tās svin bērni citās pasaules malās. Lasi un uzzini!

Zaķis no Vācijas

Ne visi Lieldienās dodas meklēt olas, ko paslēpis Lieldienu zaķis. Lai gan šī tradīcija mūsdienās kļuvusi populāra arī Latvijā, tās aizsākumi  meklējami Vācijā 17. gadsimta beigās. Tur Lieldienu zaķis nesis ne vien krāsainas olas, bet arī šokolādes un pat rotaļlietas. Un līdzīgi kā Ziemassvētku vecītis dāvanas dala tikai tiem bērniem, kuri labi uzvedušies, arī Lieldienu zaķis apciemojis tikai paklausīgos bērnus.

Austrālijā

Galvenā loma iedalīta nevis zaķim, bet gan kādam mīlīga paskata dzīvnieciņam ar garu degunu un lielās ausīm – bilbijam. Patiesībā zaķi Austrālijā negrib redzēt ne acu galā, jo tas sagādā tikai raizes. Šajā kontinentā garauši pārāk savairojušies un pat posta labības ražu. Savukārt bilbijs ir zīdītājs, kas dzīvo tikai Austrālijā un nekur citur uz šīs zemes. Tā ir apdraudēta suga, tāpēc sabiedrības uzmanība tiek pastiprināti pievērsta tieši viņam.

Lieldienu rītā austrālieši galdā ceļ karstas maizītes, sauktas par Hot Cross Bun, uz kurām uzvilkti gaiši krustiņi. Tās cep no rauga mīklas, kurai pievienotas rozīnes vai citi žāvēti augļi.  Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami Apvienotajā Karalistē.

Somijā

Somijā bērni Lieldienās pārģērbjas par raganām un dodas ielās diedelēt šokolādes olas. Līdzīgi kā tas notiek Visu svēto priekšvakarā, kad bērni staigā no mājas uz māju, prasīdami saldumus. Somijā bērni sakrāso sejas, iezīmē rētas, lai  izskatītos pēc iespējas baisāk. Neatņemama sastāvdaļa ir arī vītolu zaru saišķi, kas dekorēti ar putnu spalvām, kā īstām raganām pieklājas. Somijas rietumu reģionos Klusajā sestdienā ļaudis kurina ugunskurus, ticēdami, kas tie atbaida ļaunās raganas, kas lidinās uz slotas laikā no Lielās piektdienas līdz Klusajai sestdienai.

Polijā

Aiziet – ūdens kaujas! Laistīšanās ar ūdeni ir viena no senām poļu Lieldienu tradīcijām, to sauc Śmigus-dyngus. Lieldienu rītā zēni cenšas cits citu apšļakstīt ar ūdeni no spaiņiem, ūdens pistolēm vai no kā cita, kas gadās pa rokai. Ticējums vēsta, ka meitene, kura Lieldienās apšļakstīta, tajā gadā aprecēsies.

Spānijā

Dažādas galvu reibinošas parādes un gājienu Lieldienu laikā Spānijā nav nekas neparasts. Te var satapt maskās un garos apmetņos tērptus ļaudis, kas, skaļi rībot bungām, dodas gājienā. Viņi valkā konusveida cepures, un daudzi no dalībniekiem iet basām kājām, bet dažkārt ap tām vēl apliek ķēdes.

Īrijā

Lieldienas ir īstais pucēšanās laiks. Klusajā sestdienā lieli un mazi steidz uzpost gan sevi, gan māju. Kārto un tīra mājokli, dodas pie friziera, manikīra (šogad visas skaistumkopšanas procedūras noteikti katrs pats veiks mājās). Tāpat īri sestdienā dodas pa veikaliem un iegādājas kādu jaunu, skaistu apģērbu.

Francijā

Milzu omlešu laiks ir klāt! Francijas dienvidos Lieldienās pilsētas Bessieres galvenajā skvērā tiek servēta milzu omlete. Tās gatavošanā izmantotas 4500 olas, un ar to pietiek, lai pacienātu 1000 cilvēku. Šī  tradīcija aizsākās laikā, kad Napoleons ar savu armiju ceļoja cauri Francijai un uz brīdi piestāja kādā mazā pilsētiņā, lai iestiprinātos. Napoleonam tā tik ļoti iegaršojās, ka viņš pasūtīja – lai arī nākamajā dienā viņam un armijai tādu pagatavo.

FOTO: GETTYIMAGES.COM