Pasaules slavu iluzionists Harijs Hudini ieguva ar iespaidīgiem trikiem, kas vēl joprojām palikuši neatklāti viņa amata brāļiem. Iepazīsti triku meistaru!

Ķēdēm apvīts un pacelts kājām gaisā vairāku desmitu metru augstumā, iesprostots piena kannā vai neuzlaužamos roku dzelžos – šķiet, uz pasaules nav bijis nekā tāda, no kā diženais iluzionists Harijs Hudini nespētu izlauzties. Īsā auguma plecīgais vīrs tērpās netipiski tā laika iluzionistiem, kuriem cieņā bija eksotiski ietērpi, – garā uzsvārcī un kaklasaitē. Hudini vienmēr bija gludi skuvies, gaiši zilām acīm un bieziem, cirtainiem tumšiem matiem.

Bērnībā vēlas izklaidēt

Hudini, kuru tolaik vēl pazina kā Ēriku, par maģiju interesējās jau pavisam mazs esot. Viņš piedzima Budapeštā, taču četru gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz ASV. Tieši tur mazais Hudini iepazina izklaidēšanas mākslu, 9 gadu vecumā kļūstot par trapeces mākslinieku. “Ēriks Gaisa princis” – tā puisim labpatika sevi dēvēt. Tāpat Ērikam padevās distanču skriešana. Lieliskā fiziskā sagatavotība jau no mazotnes vēlāk palīdzēja iluzionista karjerā. Pats Hudini reiz teica, ka viens no izlaušanās triku stūrakmeņiem ir muskuļu spēks, lokanība, spēja paciest augstas sāpes, fiziskā izturība un izveicība. Ap 17 gadu vecumu jauno Hudini ieinteresēja iluzionistu māksla. Puisis sāka ar pavisam vienkāršiem kāršu un monētu trikiem, ko apguva pašmācības ceļā.

Kāršu pavēlnieks

Par Hariju Hudini Ēriks kļuva, iedvesmojoties no diviem savulaik populāriem iluzionistiem, kas izpelnījās jaunā vīrieša cieņu un apbrīnu – Harija Kellera un francūža Žana Roberta Hudēna.

Paša Hudini pirmie burvju triki bija pavisam vienkārši un sabiedrību nepārsteidza – jaunais iluzionists panākumus neguva. Viņš uzstājās dažādos muzejos un nelielās teltīs festivālu ietvaros. Kādu laiku Hudini darbojās arī kā bīstamu triku izpildītāju dublieris. Kāršu triki sākotnēji bija Hudini stiprākā puse, tādēļ burvju mākslinieks sāka sevi dēvēt par Kāršu karali.

Ja vēlies kļūt par triku meistaru, mācies kāršu trikus un līdzīgus. Nekad nemēģini bīstamus trikus ar izlaušanos!

Izlaužas slavas gaismā

Jau “Kāršu karaļa” laikā Hudini klusībā sāka eksperimentēt ar izlaušanās un atbrīvošanās trikiem, kas beigu beigās izrādījās viņa trumpis, ar ko iemantot pasaules slavu. 1899. gadā Hudini iepazinās ar savu menedžeri Martinu Beku, kuram ļoti iepatikās Hudini jaunapgūtais triks – zibenīga atbrīvošanās no roku dzelžiem. Viņš jaunajam iluzionistam ieteica koncentrēties uz šāda tipa trikiem un par pārējo aizmirst, drīz vien Hudini jau gaidīja uzstāšanās kādā prestižā izklaides festivālā un tam sekoja plaša tūre pa Eiropu. Tur viņu iesāka dēvēt par Hariju Rokudzelžu Hudini.

Atrodoties lielākajās Eiropas pilsētās, iluzionists izaicināja vietējos policistus saslēgt viņa rokas visdrošākajos roku dzelžos, kas ir viņu pārraudzībā. Bieži vien pirms šādiem trikiem Hudini izģērba gluži kailu, lai pārliecinātos, ka drēbēs nav paslēpta roku dzelžu atslēga. Viesojoties Maskavā, Hudini nodemonstrēja savas prasmes, izbēgot no sibīriešu cietuma transportēšanas autobusa, kura vienīgās atslēgas glabājās tālajā Sibīrijā.

Vēro, kā Hudini atbrīvojas no roku dzelžiem ūdenī – lecot tajā no tilta

Triki kļūst sarežģītāki

Hudini vārds kļuva arvien populārāks un iluzionists savos priekšnesumos ieviesa arī ķēdes un citus saslēgšanas rīkus, kas šovu padarīja arvien krāšņāku. Nu Hudini pelnīja ap 300 dolāriem nedēļā, kas tolaik bija neiedomājam nauda. Pēc piecu gadu ilgās tūres pa Eiropu Hudini atgriezās ASV un iegādājās lielu savrupmāju Ņujorkā. Jau pēc pāris gadiem iluzionists bija izpelnījies slavu arī ASV, atvasinot izbēgšanas trikus līdz neiedomājami sarežģītam līmenim.

Taču Hudini panākumu atslēga bija nemitīgā sadarbošanās ar publiku – viņš bieži aicināja tās pārstāvjus palīgā, kā arī pieņēma dažādus instanču, organizāciju un indivīdu mestus izaicinājums izlauzties no viņu veidotām ierīcēm. 1908. gadā Hudini no roku dzelžu trikiem jau bija atteicies pilnībā, taču dzima triks, kurā iluzionists tika iesprostots lielā piena kannā, kas pildīta ar ūdeni. Kāda nelielas pilsētiņas brūvētava pat izaicināja Hudini izlauzties no kannas, kas pildīta ar viņu veidoto alu.

Jauni izaicinājumi

Viens no visu laiku populārākajiem Hudini trikiem ir Londonas laikraksta “Daily Mirror” mestais izaicinājums izlauzties no roku dzelžiem, kurus piecus gadus gatavojis pieredzējušais atslēdznieks Nataniels Hārts. Izaicinājumu iluzionists pieņēma un drīz vien Londonas hipodromā pulcējās ap 4000 cilvēku, kas meistara aptuveni stundu ilgo izlaušanos vēroja klātienē. Grūtajā uzdevumā Hudini ne mirkli nezaudēja humora izjūtu – viņš lūdza uz mirki atslēgt roku dzelžus, lai novilktu mēteli, jo viņam esot sameties karsti. Organizatori bažījās, ka tā iluzionists atklās, kā roku dzelži noņemami, tādēļ atteica. Taču Hudini no kabatas izvilka nelielu nazīti, kuru, turot zobos, izmantoja mēteļa nogriešanai no ķermeņa. Atbrīvoties no pasaulē sarežģītākajiem roku dzelžiem Hudini izdevās 70 minūšu laikā. Pēc iluzionista nāves vairāki pētnieki gan apgalvoja, ka triks ar neuzlaužamajiem roku dzelžiem patiesībā neesot bijis nekas cits, kā vien kārtējais izcilais Hudini organizētais reklāmas triks.

Attīstoties prasmēm, arī Hudini priekšnesumi kļuva arvien sarežģītāki. Iemīļoto piena kannas triku nomainīja ķīniešu ūdens spīdzināšanas triks. Lai to īstenotu, iluzionista kājas saslēdza ķēdēs un augšpēdus ievietoja lielā akvārijā ar ūdeni. Tā priekšējā siena bija caurspīdīga, lai auditorija varētu aplūkot ūdenī iegremdēto mākslinieku, taču izlaušanās brīdī Hudini aizsedza priekškars un jau pēc īsa mirkļa iluzionists atkal bija brīvs.

Hudini slaveno triku – izlaušanos no piena kannas – cenšas atdarināt arī citi iluzionisti. Tu gan neko tādu nemēģini!

Rūpējas par iluzionistu mākslas attīstību

Savus pēdējos dzīves gadus Hudini pavadīja piedaloties garos vakara šovos, kurā skatuves gaismu iluzionists nedalīja ne ar vienu citu. Viņš pats bija zvaigzne, publika iluzionistu dievināja un nebija nekā tāda, kas varenā izlaušanās meistara popularitātes augšupeju spētu apturēt. Taču Hudini neaprobežojās ar uzstāšanās mākslu vien – viņu vadīja misijas apziņa un triku meistars vēlējās ieguldīt iluzionisma nākotnē. Viņš tikās ar dažādām triku meistaru apvienībām, apvienojot tās vienotā sistēmā un, galu gala, izveidojot plašāko iluzionistu tīklu visā pasaulē, kas ar aptuveni 6000 kuplu biedru skaitu lepojas vēl šodien. 1926. gadā Hudini jau devīto reizi ievēlēja par Amerikas magu sabiedrības prezidentu – citi šajā amatā mēdza pavadīt vien gadu.

Visu savu dzīves laiku Hudini uzsvēra, ka viņa, tāpat kā citu iluzionistu, triku pamatā ir fizikas likumi, roku veiklība, acu apmāns un laba fiziskā forma, taču tam nav nekāda sakara ar maģiju un burvestībām. Tolaik iluzionisti nereti uzstājās sludinot pretējo – ka ir no citas pasaules nākuši, īpašām, pārdabiskām spējām apveltīti un labos draugos ar maģiju. Tāpat modē bija gaišreģi, zīlnieces un mēdiji, kas apgalvoja, kas spēj sazināties ar mirušu cilvēku gariem. Hudini bija liels šādas darbības pretinieks un cīņai pret to veltīja ilgus savus dzīves gadus. Viņš uzskatīja, ka viltvārži ir jāatmasko, jāsauc pie atbildības, turklāt sabiedrības izglītošanu pasaulslavenais iluzionists uzskatīja par savu pienākumu.

Harijs Hudini

*Īstajā vārdā: Ēriks Veiss
*Dzimis 1874. gada 24. martā, miris – 1926. gada 31. oktobrī
*Ar burvju mākslu sācis nodarboties 17 gadu vecumā
*Slavenākie triki: ziloņa pazudināšana, izlaušanās no piena kannas, ķīnas ūdens spīdzināšanas kamera, izlaušanās no siksnkrekla augšpēdus, izrakšanās no zemes
*Piedalījies vairākās filmās kā konsultants, kaskadieris, aktieris un specefektu meistars

Par Hudini uzņemta arī filma – noskaties treileri