Vai zini, kas ir lielākais skābekļa ražotājs? Jā, tieši tā – tie ir mūsu meži! Un katrs no mums var kļūt par daļu no šīs lielās skābekļa rūpnīcas. Jo iestādīt sēkliņu un izaudzēt kociņu – tas ikvienam ir pa spēkam.

Egle

  • 35 m
  • Aug 200 gadu
  • Skuja noturas pie zara 5 – 7 gadus.
  • Patīk augt ēnā un zem citiem kokiem. Klajumā jaunie kociņi mēdz nosalt jau pirmajās pavasara salnās.

Priede

  • 40 m
  • Aug 300 gadu
  • Skuja noturas pie zara 3 – 4 gadus.
  • Patīk saulainas vietas. Aug gan smiltīs, gan purvainās un slapjās vietās.

Sēšana

Šis darbiņš veicams aprīlī vai maija pirmajā pusē. Nepieciešams 20 cm dziļš trauciņš – var izvēlēties kādu keramikas puķupodu, koka vai plastmasas kastīti. Vai tikpat labi – tukšu sulas paku. Ieber kūdru un gādā, lai tā nav pārāk slapja. Ja, paņemot to saujā un stingri saspiežot, nopil 3 – 5 pilieni ūdens, tad zini, ka mitruma pakāpe ir īstā. Sēklas sēj 1 cm dziļumā, atstājot apmēram 2 cm atstarpi. Ieteicams uzbērt 1 cm biezu smalkas grants vai vermikulīta slāni. Pirmo nedēļu sēkliņas novieto kādā ēnainākā vietā, izvairoties no tiešiem saules stariem. Pēc tam, otrajā nedēļā pārvieto uz palodzes.

Pirmā cilpiņa

Pirmās 4 – 5 dienas nav jāuztraucas par laistīšanu. Tikai tad, kad virskārta izskatās sausa, to var mitrināt. Un tā ik pēc 2 – 3 dienām. Šādā režīmā laistīšana jāturpina visu laiku.

Pirmie asniņi izdīgst kā cilpiņas. Priedes asniņš parādīsies pirmais. Pēc nedēļas parādīsies arī egles dzinumiņš. Ik dienas cilpiņa augs arvien lielākas un lielākas, līdz virspusē “iznāks” arī pati sēkliņa. Drīz vien tā nokritīs un vērsies pirmā jaunā koka spuriņa.

Laiks pārcelties uz dzīvi ārā

Jūnijā, ap Jāņiem, kad gaisa temperatūra sasniedz jau +15, +20 grādus, sadīgušos stādiņus var nest ārā. Ja stādiņš, kurš jau braši uzdīdzis (tāds tas ir apmēram pusotra mēneša vecumā) netiek nests ārā, tas kļūst vārgs un izstīdzējis.  Vislabāk stādu kastītes novietot vietā, kur uzspīd rīta saule. Priedes var novietot saulainākā vietā, bet egles – pusēnā. Un neaizmirsti, ka jāturpina aplaistīt, ja nelīst lietus. To jāturpina darīt līdz pat oktobrim.

“Ieteicams jaunos kociņus reizi nedēļā pabarot ar minerālvielām, piemēram, ar šķidro minerālmēslojumu.”

Klāt rudens un ziema

Kociņi jāgatavo pirmajai ziemai – lai tie netraucēti varētu pārziemot, kastīte jānovieto uz zemes. Neraizējies par sniegu, puteni, bargu salu un citām laikapstākļu maiņām. Jaunajam kociņam ir jāmācās pierast pie dabiskajiem apstākļiem. Ja tas apsnieg ar biezu sniega segu, nevajag to no sniega atbrīvot. Lai viss rit savu dabisko ciklu.

Otrais dzīves gads

Pavasarī jau stādiņš ir gana paaudzies un kļuvis stiprāks, tāpēc nekāda īpaša aprūpe nav nepieciešama. Vienīgi tāpat jāturpina uzmanīt – vai zeme ir gana mitra. Otrajā dzīves gadā ir jāvelta tāda pati uzmanība, lai augsne būtu vajadzīgajā mitrumā, saules nebūtu ne par daudz, ne par maz. Kad pienāk ziema, kociņi tai jāsagatavo gluži tāpat kā iepriekšējā gadā.

“Ja daži stādiņi nav izdzīvojuši, neuztraucies par to. Tā ir dabīgā atlase. Visas sēkliņas nekad nekļūst par kokiem.”

Kā stādīt kociņu?

Kad divas ziemas pārziemotas un atkal pienācis pavasaris, laiks kociņus stādīt mežā. Priedēm labpatiks, ja stādīsi to saulainā un smilšainākā vietā, bet eglēm patiks dzīvot kādā mitrākā vietā.

20 cm diametrā uzrušini zemi, atbrīvojot to no nezālēm. Izroc 20 cm dziļu bedrīti – dziļumā esošo zemi samaisi ar ūdeni, lai veidotos dubļi. Pavisam labi būtu, ja iemaisītu sauju minerālmēslu (tos var nopirkt jebkurā dārzkopības veikalā.

Stādot priedes un egles, ieteicams ievērot 1,5 m atstarpes. Uzmanīgi liec stādiņu zemē ar visu zemes pikucīti, kurā tas audzis.

FOTO: GETTYIMAGES.COM