Patiešām, zirnekļiem nav ausu, toties uz to kājām un ķermeņa atrodas smalki matiņi – trihobotriji, kas uztver vibrācijas.

Matiņu uztvertās gaisa svārstības ļauj zirneklim apjaust objekta, kas tam tuvojas, izmēru, attālumu, kā arī tā kustības virzienu. Tā zirneklis var sagatavoties kādam apdraudējumam vai, tieši pretēji, jau laikus sagaidīt otro pusīti vai gardu maltīti. Pētījumos novērots, ka zirneklis reaģē
uz plaukšķināšanu no piecu metru attāluma. Piemēram, lēcējzirnekļi visaktīvāk reaģē uz zemas frekvences skaņām, kas atbilst tādām, ko rada parazītisko lapseņu spārnu kustība vai zema vīrieša balss. Zirnekļiem arī nav deguna, bet tie ir spējīgi sajust smaržu, liekot lietā sajūtu orgānus – nelielas spraugas, pie kurām pienāk nervu šūnu jutīgie izaugumi. Atveres atrodas uz otrā kāju pāra – pedipalpām. Ar tām zirneklis aptausta upuri. Turklāt mātītes pievilina savas sugas tēviņus, izdalot īpašas smaržas – feromonus, tāpēc spēja just aromātus zirneklim ir ļoti svarīga.

TEKSTS: GUNTA APSE

FOTO: GETTYIMAGES.COM