Kāpēc, ieraugot zaļā tērpto rūķīti, uzreiz prātā nāk Īrija?

Lai gan vizuāli ļoti līdzīgs rūķim, patiesībā īru simbols ir leprekons — mitoloģiska būtne, kas pirmo reizi minēta jau viduslaiku pasakās. Arī vēlāk tas bijis biežs nostāstu un teiku varonis, tādēļ iedzīvojies īru folklorā un kļuvis pazīstams arī ārpus valsts. Pretēji mūsdienās biežāk attēlotajam apaļīgajam, omulīgajam un allaž smaidīgajam rūķītim, leprekons ir nešpetns, taču ne ļauns. Ārēji viņš līdzinās vecam vīram ar kuplu, rudu bārdu, taču patiesībā ir jokdaris un mīl cilvēkus pavilkt uz zoba. Visvairāk leprekonam patīk parotaļāties ar cilvēku kurpēm un kādu no tām paslēpt.
Savukārt āboliņa lapai, kas bieži vien attēlota pie leprekona cepures, piešķirtas maģiskas spējas. Tā turēta godā, jo laikā, kad Svētais Patriks uz salu atveda kristietību, viņš lapu izmantojis, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kas ir Svētā Trīsvienība — Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Svētais Gars. Rūķītim gan lapiņa iebāzta mutē vai rokās nepamatoti, jo patiesībā jau leprekonam un dabas veltei nav daudz kopīga.

TEKSTS, FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS