Likums pieprasa, lai pārtikas produktiem tiktu norādīts derīguma termiņš, jo bojātu un vecu produktu ēšana var kaitēt tavai un citu cilvēku veselībai. Tomēr ir tādi produkti, kuriem likums nepieprasa norādīt derīguma termiņu. Kāpēc?


Jo šie produkti nebojājas, piemēram, medus un sāls. Tomēr arī šiem produktiem ražotāji bieži vien derīguma termiņu norāda.


Jānorāda obligāti


Derīguma termiņa noteikšana ir obligāta tiem produktiem kas ātri bojājas un kuros var vairoties dažādi mikroorganismi, kas, nonākot organismā, var radīt saindēšanos. Piemēram, gaļai, zivīm, piena produktiem derīguma termiņš parasti ir tikai dažas dienas, un pēc derīguma termiņa beigām tos ēst nedrīkst, jo citādi var saindēties – var piepūsties vēders, sākties caureja vai vemšana, īpaši nopietnos gadījumos var pat nonākt slimnīcā.

Produktus pēta

Lai noteiktu derīguma termiņu, pirms produkta nonākšanas veikalos veic dažādus pētījumus – ņem produktu un dažādās situācijās pārbauda, cik ilgi tas būs derīgs ēšanai. Skatās, kā, dienām ritot, mainās produkta struktūra. Testē, lai noskaidrotu, kā produkts mainās un bojājas dažādu ķīmisku vielu ietekmē, kā arī cik ātri tajā vairojas mikroorganismi. Tāpat pārbauda produkta iepakojumu, veic arī produkta pārvadāšanas un uzglabāšanas testus, lai saprastu, kā tas ietekmē derīguma ilgumu.


Pareizi jāglabā

Ļoti svarīgi pārtikas produktus uzglabāt pareizi. Nosakot derīguma termiņu, ražotāji rēķinās, ka darbinieki, kas aizved produktus līdz veikalam un izvieto veikalu plauktos, tos turēs tādā temperatūrā, kādā produkti paliek droši ēšanai. Tieši tāpēc tos produktus, kas jāglabā ledusskapī, ved mašīnās, kurās ir tikpat auksts kā ledusskapī, bet saldētavā uzglabājamos ved mašīnās, kurās ir saldētavas. Tāpat ražotājs rēķinās, ka, nopērkot pienu, to mājās uzreiz ieliks ledusskapī, nevis pa nakti atstās uz galda, kur piens saskābs dažas dienas pirms derīguma termiņa beigām.

TEKSTS: SOLVITA VELDE

FOTO: GETTYIMAGES.COM