Mūsdienās kalkulators ir atrodams gan datoros, gan viedtālruņos. Ar dažiem klikšķiem varam iegūt matemātikas uzdevuma rezultātu, kura aprēķināšana mums pašiem aizņemtu daudz laika. Kā kalkulators to spēj?

Rēķina mehāniski
Pirms kalkulatoriem aprēķini tika veikti galvā, uz papīra vai izmantojot dažādus skaitīšanas palīgrīkus. Piemēram, skaitīkļi ir vairākus tūkstošus gadu seni. Vienkārša ierīce palīdz veikt matemātiskas darbības, bīdot kauliņus pa labi vai kreisi. Kauliņi ir uzvērti uz auklām vai stieplēm vairākās rindās. Rēķināšanai izmantoja arī mehāniskas skaitļošanas
ierīces. Tās sastāvēja no neskaitāmiem zobratiem, stieņiem un svirām.

Skaitļošanas skapji
Pirmie datori radīti pagājušā gadsimta 50. gados. Tās bija milzīgas mašīnas skapju un pat istabu izmērā. Pēc līdzīgiem principiem veidoja arī kalkulatorus. 1957. gadā Japānā tika radīts pirmais elektriskais kalkulators, kas jau bija samērā maza izmēra. Tas bija iebūvēts galdā, jo bija pārāk smags, lai to pārvietotu. Vēl pēc 4 gadiem tika radīts kalkulators “ANITA”, kas svēra 15 kilogramus. 70. gadu beigās kalkulatori jau bija kabatas izmēra. Bet 80. gados tie kļuva arī lētāki.

Nulles un vieninieki
Kalkulatori informāciju apstrādā binārajā formā. Lai rakstītu skaitļus, mēs izmantojam ciparus no 0 līdz 9. Binārā skaitļu sistēma ir balstīta tikai uz diviem cipariem: 0 un 1. Piemēram, skaitlis 19 binārajā formā tiek rakstīts kā 10011. Tajā brīdī, kad kalkulatorā tiek nospiests cipars, tas kalkulatora iekšējā sistēmā tiek pārveidots par skaitļu virknēm, kas satur tikai 0 un 1.
Kalkulatorā atrodas mikroprocesors – mazs čips, kurā tiek veikti aprēķini. Lai veiktu matemātiskas darbības, tiek izmantoti loģiskie elementi. Katrs no tiem pilda kādu funkciju, ko sauc UN, NE, VAI, UN-NE utt. Ievadot 2 ieejas
ciparus, kalkulators tos pārvērš binārajā kodā, un loģiskais elements nosaka, kas darāms. Tālākās darbības veic kalkulatora čips. Kad pabeigts aprēķins, atbilde no binārās 0 un 1 formas kalkulatorā tiek pārvērsta mums saprotamos skaitļos un parādīta uz ekrāna.